Budžeta deķīša staipīšana

Share
Budžeta deķīša staipīšana

Sākušās valsts budžeta ikgadējās debates. Tām nevajadzētu atkal mēģināt lāpīt mazo, plāno, šauro deķīti: izmisīgi velkam te uz vienu pusi, te otru, bet kas bija pliks, paliek pliks. Šo diskusiju lielākā ilūzija vienmēr bija pieņēmums, ka problēmas sakne un risinājums meklējams nepareizās budžeta tabulās. Politiskās ambīcijas un populisms neļāva pieņemt, ka valsts budžets nav autonoma realitāte; tas ir tikai tautsaimniecības spogulis un viens no daudziem instrumentiem, ar ko valsts īsteno savu gribu. Pārdalīt var tikai to, kas jau iepriekš reāli ir radīts.

Premjera Andra Kulberga doma, ka valstij ir jāiemācās tērēt gudrāk, protams, ir pilnīgi pareiza. Bet, ko nozīmē "gudrāk"?

Pašreizējais Latvijas budžeta strupceļš tiešām nav neveiksmīga grāmatvedība. Tas ir pilnībā izsmelta ekonomiskā modeļa rezultāts. Latvijas darba produktivitāte sasniedz vien 55,8% no Eiropas Savienības vidējā līmeņa, un tautsaimniecības izaugsmi virs ūdens pārsvarā tur eksistenciālie valsts aizsardzības tēriņi un aizņemšanās, nevis privātā sektora eksporta jauda un jaunas tehnoloģijas. Mēģinājumi sabalansēt valsts finanses ar ierastajiem 1–2% lineārajiem griezieniem pa nozarēm ir sevi pilnībā izsmēluši. Kamēr valsts aparāts funkcionē kā status quo un sociālo pabalstu uzturētājs, bet privātais kapitāls masveidā tiek izpļeckāts personīgajā luksusā (ar poršiem, bembjiem un meršiem pilnas Rīgas ielas), nevis investīcijās automatizācijā un pētniecībā, šāds budžets arī nekādi nekļūs par attīstības dzinēju.

Lai šo lejupslīdošo spirāli apturētu, vispirms ir jāpārvērtē visa ekonomiskā un sociālā paradigma, jeb, vienkāršāk - domāšana. Valsts budžetam te jābūt tikai pakārtotam mehānismam, kas apkalpo plašākas strukturālās reformas tautsaimniecībā.

Pirmkārt, strukturālajām pārmaiņām vajadzētu sākties ar valsts un tirgus lomas pārdefinēšanu. Valstij nav jānodarbojas ar diletantisku biznesa dublēšanu vai pasīvu nabadzības subsidēšanu. Valstij jābūt ekosistēmas arhitektam. Jāveido skaidrus un stabilus spēles noteikumus un jēdepolitizē valsts kapitāla pārvaldību. Tas radītu pievilcīgāku inovāciju vidi. Drošības un publisko iepirkumu miljardiem ir jābūt pašmāju augsto tehnoloģiju, militārās industrijas un inženierzinātņu uzņēmumu atbalstam. Tā var panākt multiplikatora efektu ekonomikā, nevis naudu vienkārši aizšķūrēt ārvalstu piegādātājiem.

Otrkārt, izglītības un zinātnes sistēmu nevar turpināt uzturēt pēc sociālās palīdzības loģikas, kaisot naudu pustukšās telpās; tā jāpiesaista nākotnes vajadzībām — tehnoloģiju centriem, mākslīgā intelekta risinājumiem un augstas pievienotās vērtības eksportam. Līdzīgi arī reģionālajā politikā Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modelim no stagnācijas uzturēšanas jākļūst par stimulu pašvaldībām cīnīties par investīcijām un ražošanas klasteriem.

Šis iesākumam. Treškārt, ceturtkārt, piektkārt... vēl ir daudz. Par tiem citreiz.

Jebkurā gadījumā, tikai tad, kad ir skaidrs šis jaunais ekonomikas un sociālās telpas mugurkauls, jēgu iegūst arī budžeta vadības instrumenti. Pāreja uz "nulles budžeta" principu, funkciju auditu un projektu finansēšanu var strādāt tikai kā līdzeklis, kas novirza resursus reālām strukturālām pārmaiņām. Mēģināt "salabot" budžetu, nemainot ekonomikas saturu un virzību, nozīmē cīnīties ar sekām, nevis cēloņiem. Latvijai nav vajadzīga jauna veida finanšu grāmatvedība — tai beidzot ir vajadzīgs krampis izrauties no nomierinošās stagnācijas snaudas, uzslieties kājās un fundamentāli pārkārtot valsts saimniekošanas loģiku.

Read more

Kulberga valdības deklarācija: pareizi nosauktās problēmas vēl neveido drošu attīstības trajektoriju

Kulberga valdības deklarācija: pareizi nosauktās problēmas vēl neveido drošu attīstības trajektoriju

Gribas cerēt, ka neskatoties uz saspringto ģeopolitisko situāciju pasaulē, nupat tapusī Andra Kulberga valdība iezīmēs pagrieziena punktu Latvijas attīstībā. Vismaz par to vedina domāt tās pasludinātie ambiciozie plāni. Pievērsīsimies tiem. Andra Kulberga otrās valdības deklarācija par galvenajām prioritātēm nosauc valsts drošību, finanšu disciplīnu, ekonomikas izaugsmi un efektīvu valsts pārvaldi. Tajā

By Uldis Osis