UPDF Observatorija. Eiropas Monitors V6

Share
UPDF Observatorija. Eiropas Monitors V6
Photo by Museum of New Zealand Te Papa Tongarewa / Unsplash

Sākotnējais Eiropas Monitora plāns bija tos veidot ne biežāk kā reizi nedēļā. Taču notikumi pasaulē maina situāciju daudz straujāk. Tas skar gan Ukrainu, gan Baltiju, gan citas Eiropas valstis. Savukārt Monitora uzmanība fokusējas uz analīzi, kā sarežģītajos notikumos mainās Eiropas situācija kopumā. Tā mainās straujāk, nekā mums brīžiem šķiet. Līdz ar to negaidītāki un grūtāk paredzami kļūst gan riski, gan iespējas. Tiem jābūt gataviem laikus. 17.11.2026.

Vairāk spēju. Vairāk spriedzes. Mazāk vietas kļūdām.

Eiropa kļūst stiprāka atsevišķās vietās. Tas vēl nenozīmē, ka Eiropa kļūst stiprāka kā sistēma.

Eiropai sāk izdoties tas, par ko vēl nesen galvenokārt runāja. Baltijas drošības dienesti spēj kopīgi novērst sabotāžas mēģinājumus. Eiropas valstis veido kopīgu komandu Ukrainas sarunām. Francija, Vācija un Nīderlande meklē Eiropas militārās datu un mākslīgā intelekta risinājumus. Vācija masīvi palielina drošības resursus. Tā vairs nav tikai politiska retorika.

Taču te sākas arī neērtā daļa. Kā norādījām jau iepriekšējā Observatorijas versijā V5, vairāk spēju vēl nenozīmē vairāk Eiropas. Spējas aug dažādās valstīs, dažādās institūcijās un atšķirīgos tempos. Eiropas sarunu komanda sākusi strādāt, bet tai vēl nav pierādīta vienota saistību un lēmumu sistēma. Turklāt ES ārpolitikas centrālā institucionālā loma šajā procesā nav kļuvusi stiprāka. Praktiskā koordinācija aug, kamēr institucionālā arhitektūra kļuvusi neskaidrāka.

Otrs vājais punkts ir nauda. Drošības rēķins aug brīdī, kad valstu fiskālā telpa kļūst arvien atšķirīgāka. Francijā priekšvēlēšanu politikā jau parādās solījums pārtraukt jaunu finansiālo palīdzību Ukrainai. Tas vēl nav valdības lēmums. Taču robeža ir šķērsota: Ukrainas atbalsts arvien redzamāk kļūst par iekšpolitisku un fiskālu izvēli, ne tikai ārpolitikas principu.

Tikmēr karš arvien vairāk pārvietojas uz infrastruktūru. Ukraina mēģina palielināt Krievijas enerģijas un loģistikas izmaksas. Krievija turpina sist pa Ukrainas energosistēmu. Tilti, naftas pārstrāde, elektrotīkli un rezerves jaudas kļūst par vienas nodiluma sacensības daļām. Ukrainā energosistēmas bojājumi jau ir pietiekami nopietni, lai kodoldrošības regulatori brīdinātu par sliktāko scenāriju risku. Tas nav avārijas pareģojums. Tomēr tas ir signāls, ka drošības ķēdē kļūst bīstami plānas rezerves.

Baltijai šajā ainā ir gan slikta, gan laba ziņa. Sliktā: zemsliekšņa karš kļūst fiziskāks un var skart tieši aizsardzības industriju. Labā: Latvijas un Igaunijas dienestu kopīgā rīcība nesen parādīja, ka reģionālā sadarbība var darboties pirms notikuma, ne tikai pēc tā. Tieši šāda spēja ir īsta rezerve, nevis vēl viens sadarbības memorands.

Tehnoloģijās Eiropa nonākusi pie līdzīga pārbaudījuma. Ar vēlmi pēc “digitālās suverenitātes” vairs nepietiek. Ja Eiropas militārā platforma spēj pārņemt kritisku datu funkciju un saglabāt savietojamību ar sabiedrotajiem, tā ir alternatīva. Ja tā pastāv tikai iepirkuma plānā, tā ir ambīcija. Šo divu lietu sajaukšana Eiropai var kļūt ļoti dārga.

Vācija ir uzskatāms piemērs. Berlīne var tērēt daudz vairāk aizsardzībai un izlūkošanai (kā mēs sakām - "apgūt naudu"), bet budžets pats neizveido karavīrus, rūpnīcas, munīciju vai uzticēšanos. Tikai ja personāls, iepirkumi un Eiropas rūpnieciskā koordinācija neatpaliek, Vācijas pārbruņošanās var kļūt par Eiropas spēka multiplikatoru. Ja neatpaliek tikai nauda, rezultāts būs dārga gaidīšana pēc kapacitātes.

Observatorijas vērtējums. Eiropa nekļūst vājāka. Taču tā arī nav kļuvusi par vienotu globālo spēlētāju. Tā veido jaunus tīklus ātrāk, nekā spēj tos nostiprināt vienā politiskā un fiskālā sistēmā. Lielākais risks nav spēju trūkums vien. Lielākais risks ir brīdis, kad vairākas problēmas sakrīt vienlaikus, bet spējas tam vēl nav gatavas.

Ja infrastruktūras bojājumi, budžetu spriedze, priekšvēlēšanu politika un institucionālie strīdi pastiprināsies vienā laikā, Eiropas izvēļu telpa var sarukt ātrāk, nekā jaunās spējas tiek radītas. Pretējais scenārijs ir daudz interesantāks: ja sarunu, drošības, tehnoloģiju un rūpniecības tīkli turpinās strādāt arī nākamajos satricinājumos, Eiropa būs sākusi pāreju no raiba paralēlu iniciatīvu arhipelāga uz reāli darbspējīgu sistēmu.

Observatorijas gala formula: Eiropai nepietiek radīt jaunas spējas. Tai jāpierāda, ka šīs spējas darbojas kopā brīdī, kad kļūdas kļūst dārgas.

 

Ko vērot tālāk

·         Vai Eiropas Ukrainas sarunu komanda spēj ne tikai piedalīties, bet vienoties par kopīgu priekšlikumu un saistību izpildi?

·         Vai Ukrainas atbalsta finansējums kļūst par priekšvēlēšanu konfliktu arī citās lielajās Eiropas valstīs?

·         Vai Eiropas militārās datu un MI platformas nonāk reālā operacionālā lietojumā, ne tikai konkursos un pilotprojektos?

·         Vai Baltijas preventīvā drošības sadarbība atkārtojas arī nākamajos hibrīddraudu gadījumos?

·         Vai enerģijas un transporta infrastruktūras bojājumi tiek salaboti ātrāk, nekā pretinieks spēj tos sagraut?

Piezīme: šis ir īsāks publiskais izklāsts, kas saglabā plašas V6 diagnozes būtību. Tas nav atsevišķs prognožu komplekts.

17.11.2026.

Read more

Kulberga valdības deklarācija: pareizi nosauktās problēmas vēl neveido drošu attīstības trajektoriju

Kulberga valdības deklarācija: pareizi nosauktās problēmas vēl neveido drošu attīstības trajektoriju

Gribas cerēt, ka neskatoties uz saspringto ģeopolitisko situāciju pasaulē, nupat tapusī Andra Kulberga valdība iezīmēs pagrieziena punktu Latvijas attīstībā. Vismaz par to vedina domāt tās pasludinātie ambiciozie plāni. Pievērsīsimies tiem. Andra Kulberga otrās valdības deklarācija par galvenajām prioritātēm nosauc valsts drošību, finanšu disciplīnu, ekonomikas izaugsmi un efektīvu valsts pārvaldi. Tajā

By Uldis Osis