Valdībai jāmācās vadīt projektus

Share
Valdībai jāmācās vadīt projektus
Photo by Jan Huber / Unsplash

Tas tomēr ir neticami. Valdības, ministrijas, aģentūras gadiem algojušas dučiem konsultantu, padomnieku un ekspertu. Taču šķiet, ka to vidū nav bijis neviena ar zināšanām un pieredzi projektu vadīšanā un, kas būtu politiķiem izskaidrojis, kas ir projekts, kādi ir tā komponenti un vadības principi. Vismaz galvenie un elementārākie. Nu, neviena!

Par to būtībā tagad runā A.Kulbergs. Taču arī viņa komentāriem nepieciešama dziļāka analīze.

Premjera komentāra stiprākā vieta ir daudz fundamentālāka nekā šķiet: Rail Baltica vienlaikus tiek pamatots ar civilo transportu, Eiropas savienojamību un militāro mobilitāti, taču nav redzams viens rezultāta bloks, kurš būtu atbildīgs par to, lai visa funkcionējošā sistēma noteiktā termiņā tiešām būtu gatava izmantošanai.

Galvenais arguments ir stiprāks, nekā sākumā šķiet

A.Kulbergs faktiski izvirza nevis vienu, bet trīs apsūdzības.

  1. Valsts nav skaidri definējusi, kādu gala rezultātu Latvija pērk ar Rail Baltica miljardiem.
  2. Aizsardzības, transporta un finanšu politikas attiecībā uz projektu nav sasaistītas vienā vadības ķēdē.
  3. Tiek turpināta atsevišķu elementu finansēšana, lai gan nav skaidri pierādīts, kad un kā izveidosies funkcionējošs kopums.

Man trešā problēma šķiet vissvarīgākā. Dzelzceļa līnija pati par sevi nav rezultāts. Nedz arī tilts, ne stacija, ne militāri pastiprināts uzbērums. Rezultāts ir strādājošs transporta koridors. Vēl 1998. gadā es individuāli un darba grupās stāstīju un rakstīju par vecāko principu: transportā konkurē nevis atsevišķa osta, sliede vai terminālis, bet multimodāli koridori. Jau toreiz uzsvēru, ka infrastruktūras vērtību nosaka tehnoloģija, organizācija, finansējums un spēja funkcionēt kā sistēmai, nevis tikai ģeogrāfija vai fiziska objekta esamība [1]. Tagad tas viss kļuvis daudz sliktāk. Tāpēc Rail Baltica pareizais jautājums nav:

cik kilometru mēs uzbūvēsim?

Bet:

kurā datumā no Polijas caur Lietuvu Latvijā varēs iebraukt vilciens un nonākt līdz militāri un ekonomiski jēgpilnam Latvijas mezglam?

Tas ir pavisam cits projekta vadības jautājums.


Militārā statusa arguments A.Kulberga komentārā ir pārāk vienkāršots

Es viņa viedokli koriģētu. No tā, ka Rail Baltica formāli nav nosaukta par “militāru objektu”, vēl neizriet, ka tai nav militāras nozīmes. Tieši “dubultā pielietojuma infrastruktūra” konceptuāli nozīmē, ka viena infrastruktūra kalpo gan civilām, gan militārām vajadzībām. Tāpēc jautājums:

“Kāpēc Rail Baltica nav militārais statuss?”

Nav pats svarīgākais. Daudz svarīgāk būtu prasīt: kādas tieši militārās spējas Latvija ir pasūtījusi Rail Baltica infrastruktūrai, kas par tām maksā un līdz kuram datumam tās būs operacionāli izmantojamas? Tieši tādā formā ministrijām būtu daudz grūtāk atbildēt ar formālu institucionālu (birokrātisku) frāžu troksni.


Toties aizsardzības plānošanas pretruna ir ļoti nopietna

Ja vienlaikus tiek apgalvots:

  • infrastruktūra projektēta, ņemot vērā militārās mobilitātes vajadzības;
  • NBS uzskata Rail Baltica par ļoti nozīmīgu militārajai mobilitātei;
  • bet attiecīgā infrastruktūra nav skaidri sasaistīta ar finansējumu Latvijas aizsardzības spēju plānā,

tad atkal rodas reāls, vēl nopietnāks pārvaldības jautājums. Nevis “Rail Baltica ir militāra vai civila?”, bet: kurš politikas bloks atbildīgs pa militārās mobilitātes komponenti? Tā ir tieši tā pati “rezultāta virzītāja” problēma, ko esmu analizējis citās nozarēs. Ja rezultāts šķērso vairākas ministrijas kur “visi piedalās”, tad ļoti viegli viss pārvēršas situācijā, kur lokomatīve skaļi taurē, tvaiks mutuļo, bet ešelons stāv uz vietas, jo nav neviena, kas konkrēti nospiež vienīgo sviru, kas sāk griezt visus riteņus - neviens neatbild par gala rezultātu.


A.Kulberga viedokļa visstiprākais ekonomiskais punkts ir “nepabeigtās sistēmas” problēma

Šeit, manuprāt, ir jāiet vēl tālāk nekā viņa komentārā. Pieņemsim, ka uzbūvējam 43 km ļoti laba dzelzceļa. Ja nav tālākā savienojuma, signalizācijas, ekspluatācijas sistēmas un nepieciešamo termināļu, sabiedriskā atdeve no šiem 43 km var būt ļoti ierobežota. Tāpēc Rail Baltica nav normāls projekts, kur: 43 km = 21,5% rezultāta no 200 km. Transporta tīkla ekonomikā tas tā nestrādā. Var būt:43 km izbūvēti = miljardi ieguldīti = gandrīz 0% gala transporta funkcijas, kamēr nenostrādā pārējie sistēmai nepieciešamie komponenti. Tas no jebkura projekta vadības viedokļa ir kritiski būtiski.


Militārais finansējums arī nav automātisks glābšanas riņķis

A.Kulberga teiktajā iezīmējas ķēde: militārs statuss → ES aizsardzības/militārās mobilitātes nauda → Rail Baltica finansējuma problēma atrisināta. Es būtu piesardzīgāks. Nepieciešams atsevišķi pierādīt:

  1. kuras Rail Baltica komponentes kvalificējas konkrētajam finansēšanas instrumentam;
  2. kādas izmaksas tas drīkst segt;
  3. cik vajadzīgs Latvijas līdzfinansējums;
  4. vai finansējums attiecas uz jau projektētu infrastruktūru;
  5. vai nauda pieejama laikā, kad tā vajadzīga projekta kritiskajā ceļā.

Tātad kritika agrākajām valdībām drīzāk būtu:“Parādiet, kādi ES un NATO militārās mobilitātes finansēšanas instrumenti ir izvērtēti, kurām Rail Baltica komponentēm tie der, kurām neder un kāpēc.”Nevis vienkārši pieņemt, ka šāda nauda noteikti atrisinātu problēmu.


Fiskālā situācija šo padara vēl bīstamāku

Tas īpaši svarīgi pašreizējā budžeta situācijā. Vēl nesen A.Kulbergs norādīja, ka iespējama Rail Baltica līdzfinansēšana pat nav ietverta tur uzskaitītajā 469 miljonu eiro apjomā jau pieņemtiem lēmumiem bez seguma, jo nepieciešamais apjoms nav zināms [2]. Vienlaikus viņš pats formulēja principu, ka katram iztērētajam eiro jābūt izmērāmam rezultātos un nestrādājošas sistēmas jāmaina, nevis automātiski jāfinansē tālāk [3]. Tāpēc pašreizējā Rail Baltica situācija patiesībā ir ideāls tests pašas valdības deklarētajai filozofijai.


Mans galvenais secinājums

Es sākotnējo viedokli pārformulētu. Rail Baltica galvenā problēma nav tā, ka projekts nav pasludināts par militāru. Galvenā problēma ir tā, ka Latvija joprojām nespēj publiski parādīt vienotu Rail Baltica rezultātu arhitektūru: kādas funkcionējošas spējas mēs pērkam, kādi infrastruktūras elementi katrai no tām nepieciešami, cik katra maksā, kad tā būs gatava un kurš konkrēti par gala rezultātu atbild. Un no tā izriet daudz nepatīkamāks secinājums. Rail Baltica Latvijā var nebūt tikai slikti finansēts projekts. Tas var būt pašā pamatā nepareizi definēts projekts. Mēs turpinām domāt komponentēs: sliedes → tilts → stacija → terminālis → elektrifikācija → signalizācija → vilcieni. Bet valstij būtu jādomā pretējā virzienā: vajadzīgā spēja → nepieciešamā sistēma → kritiskais ceļš → pilnās izmaksas → finansējums → termiņš → viens rezultāta īpašnieks. Tieši tas ļoti labi iederas manis daudzviet uzsvērtajā formulā par pāreju no institūciju un objektu finansēšanas uz rezultātu finansēšanu. Un tad Rail Baltica jautājums valdībai kļūst pārsteidzoši vienkāršs:

Nosauciet pirmo datumu, kad Latvijai būs pilnībā funkcionējošs Rail Baltica posms, pasakiet, kādu civilo un militāro rezultātu tas tajā dienā nodrošinās, cik līdz šim datumam vēl jāsamaksā un kura viena amatpersona ir atbildīga, ja rezultāta nebūs.

Manuprāt, tieši šis ir jautājums, ap kuru vajadzētu veidot visu Rail Baltica projekta stratēģiju. Tas ir daudz spēcīgāks par diskusiju, vai projektam piešķirt birku “civilais” vai “militārais”, cik kilometru jāuzbūvē no stacijas X līdz stacijai Y un tamlīdzīgi.


Atsauces

[1] Uldis Osis. No vikingiem līdz 21. gadsimtam. Kapitāls, 1998. nr. 6.

[2] Kas notiks ar valsts budžetu 2027. gadam? Kulberga scenāriji un moratoriji risinājumi vienā lapā un 4. ceturkšņa mīklas. (LSM.lv)

[3] A.Kulbergs: Valstij ir jāiemācās tērēt gudrāk - (NRA.lv)

Read more

Kulberga valdības deklarācija: pareizi nosauktās problēmas vēl neveido drošu attīstības trajektoriju

Kulberga valdības deklarācija: pareizi nosauktās problēmas vēl neveido drošu attīstības trajektoriju

Gribas cerēt, ka neskatoties uz saspringto ģeopolitisko situāciju pasaulē, nupat tapusī Andra Kulberga valdība iezīmēs pagrieziena punktu Latvijas attīstībā. Vismaz par to vedina domāt tās pasludinātie ambiciozie plāni. Pievērsīsimies tiem. Andra Kulberga otrās valdības deklarācija par galvenajām prioritātēm nosauc valsts drošību, finanšu disciplīnu, ekonomikas izaugsmi un efektīvu valsts pārvaldi. Tajā

By Uldis Osis