Maskavijas saknes

Kādēļ Krievija vienmēr būs Rietumu ienaidnieks un naivi cerēt, ka tā kādreiz kļūs “civilizēta”?

Zelta Ordas izveidotās un vēlāk Maskavijas, Krievijas impērijas, PSRS un mūsdienu Krievijas pārņemtās varas vertikāles nepārtrauktība nav vēsturiska nejaušība. Šis modelis nepazuda tāpēc, ka tas izveidoja ārkārtīgi izturīgu, lai arī stīvu un entropisku "izdzīvošanas operētājsistēmu", kas spēj funkcionēt milzīgā telpā ar zemu informācijas blīvumu. Šo "Ordas-Maskavijas vertikāli" raksturo četri fundamentāli plūsmu arhitektūras principi:

1. Vienvirziena resursu ekstrakcija. Sistēma neģenerē bagātību caur horizontālu inovāciju vai brīvu apmaiņu kā Rietumos, bet gan caur resursu brutālu izsūknēšanu no perifērijas uz centru. Ordas ievāktās nodevas plūsma tieši translējās Maskavijas dzimtbūšanā, vēlāk padomju kolektivizācijā un mūsdienu oligarhiskajā resursu rentē. Viss kapitāls plūst stingri uz augšu, uzturot viena makro-mezgla absolūtu gravitāciju.

2. Horizontālo atgriezenisko saišu amputācija. Lai saglabātu vertikāles stabilitāti, makro-centrs apzināti iznīcina jebkādu pozitīvo interferenci starp mezo-mezgliem (reģioniem, lokālo eliti, institūcijām). Tāpat kā mongoļu hani piešķīra kņaziem "jarlikus", padarot viņus pilnībā atkarīgus no “centra” labvēlības, arī mūsdienu Krievijas reģioniem un iestādēm nav tiešu, neatkarīgu sadarbības tīklu. Visa komunikācija, lēmumu pieņemšana un varas leģitimizācija notiek tikai caur Maskavu, liedzot telpai pašorganizēties. Diemžēl, šīs sovjetiskās (Ordas) kārtības paliekas, neskatoties uz vairākām pašvaldību reformām, nav līdz galam iznīdētas arī Latvijā.

3. Mikro līmeņa bioloģiskā reducēšana (Cilvēks kā resurss). Rietumu kodā indivīds ir inovāciju avots. Ordas bāzes kodā mikro līmenis ir tikai izejmateriāls — sistēmas izlietojams, kinētiskais un bioloģiskais resurss. Neatkarīgi no tā, vai tā ir Zelta Ordas formācija, impērijas armija, Staļina gulagi vai mūsdienu frontes taktika, sistēma sedz savu tehnoloģisko un informatīvo atpalicību, nesaudzīgi sadedzinot cilvēku masu.

4. Ekspansija. Slēgta, vertikāla sistēma nespēj radīt iekšēju, kvalitatīvu evolūciju, tāpēc tajā eksponenciāli uzkrājas entropija. Lai novērstu iekšēju sabrukumu, šis kods ir spiests pastāvīgi iekarot jaunas teritorijas, iesūcot ārējos (iekarotos, okupētos) resursus un mākslīgi radot iekšējo mobilizācijas spriedzi caur nemitīgu ārējā ienaidnieka tēlu.

Šī Ordas koda bāze apliecina, ka institūciju nosaukumi un valsts ideoloģijas — vai tā būtu pareizticība, komunisms vai "krievu pasaule" — ir tikai nomaināms ārējais interfeiss.

Dziļākajā plūsmu līmenī tā ir viena un tā pati būtība, kas gadsimtiem ilgi uztur sevi caur iekšēju kompresiju un ārēju kinētisku agresiju. Tas izskaidro, kāpēc jebkādi mēģinājumi virzienā uz austrumiem sistēmu mainīt kosmētiskā līmenī vienmēr beidzas ar tās sākotnējā bāzes iestatījuma atjaunošanos.

Vai no šī secinājuma mums Latvijā un Rietumiem kopumā, nevajadzētu izrietēt atbilstošai stratēģiskai doktrīnai un pastāvīgam īstermiņa un ilgtermiņa rīcības plānam? Krievijā tāds sen jau ir (Putina Minhenes runa (2007), Krievijas Ārpolitikas koncepcija (2023. gads)). Kas vēl vajadzīgs?