UPDF Observatorija

Share
UPDF Observatorija
Photo by British Library / Unsplash

Eiropas monitors V3

Šī ir pirmā UPDF Observatorijas publikācija. Tas nav ziņu apskats un nav mēģinājums paredzēt nākotni. Tas ir regulāri atjaunināms analītisks instruments, kura uzdevums ir aiz atsevišķiem politiskiem, militāriem, ekonomiskiem un sociāliem notikumiem saskatīt dziļākus procesus un to savstarpējo mijiedarbību.

Jau iepriekš analīzes uzmanības centrā šajā portālā nonāca nevis viens vai otrs atsevišķs drauds, bet Eiropas (arī Latvijas) spēja savienot tirgu, kapitālu, tehnoloģijas, aizsardzību un politisko rīcībspēju vienotā sistēmā.

Observatorijas pamatā ir manis daudzu gadu laikā izstrādātā Universālā Pirmkoda Diagnostikas Filtra jeb UPDF metode. Tās pamatprincips ir vienkāršs: fakts nav analīzes galamērķis, bet logs uz mehānismu. Tāpēc jautājums nav tikai kas notika?, bet arī kāpēc tas kļuva iespējams, kādi procesi sastapās, kā tie mainīja cits cita darbības nosacījumus un kādu jaunu sistēmas konfigurāciju tie var veidot. Observatorijas monitori tādēļ seko ne tikai notikumiem, bet arī plūsmām, kapacitātei, ierobežojumiem, atgriezeniskajām saitēm, konfluencēm un iespējamām attīstības trajektoriju maiņām.

Vienlaikus avotu fakti tiek nošķirti no autoru viedokļiem, bet pašu monitoru interpretācijas paliek pārbaudāmas darba hipotēzes. Šis princips izpaužas kā apzināta atšķirība starp pārbaudāmiem signāliem un plašākām interpretācijām.

Publiskā Observatorijas Eiropas monitora numerācija sākas ar šo 3. versiju (V3). Pirmās divas bija eksperimentālas darba versijas, kurās tika pārbaudīta avotu atlase, uzkrājošās analīzes struktūra un hipotēžu atjaunināšanas princips. V2 jau tika definēts uzdevums nākamajā versijā pārbaudīt, vai iepriekš novērotās tendences turpinās, stabilizējas vai maina virzienu. Tāpēc katra nākamā Eiropas monitora novērojumu versija nebūs vienkārši jauns teksts. Tā būs iepriekšējās ainas pārbaude pret jauniem pierādījumiem.

Šobrīd šeit runājam par Eiropas monitoru. Taču, sagatvošanā ir arī Latvijas monitors. Varbūt būs vēl arī kādi citi, jo UPDF, jeb Universālais Pirmkoda Diagnostikas Filtrs ir universāls tādā ziņā, ka to var izmantot visdažādākajām sistēmām - valstīm, pilsētām, atsevišķiem reģioniem, uzņēmumiem, projektiem un tamlīdzīgi.

Tātad, ķeramies pie Eiropas analīzes no Kur bijām? uz Kur esam? un, uz Uz kurieni ejam?

Versija 3

Eksperimentālās nepublicētās versijas V2 galvenais jautājums bija Eiropas rīcībspēja. Kontinentam netrūka tirgus, kapitāla, tehnoloģiju vai sabiedroto. Trūka spējas tos pietiekami ātri savienot vienā darbībā. Versija V3 šo diagnozi neatceļ. Gluži pretēji, tā kļūst asāka. Jaunā aina rāda, ka ārējais spiediens ir kļuvis daudzveidīgāks, kamēr vairākas Eiropas vājās vietas joprojām nav novērstas. Vienlaikus ir redzams arī kas jauns: Eiropa vairs ne tikai apspriež noturību. Dažās jomās tā sāk būvēt alternatīvas.

V3 salīdzinājumā ar V2: bilance nav iepriecinoša

PASLIKTINĀJIES. Drošības robeža starp karu un mieru kļūst vēl neskaidrāka. V2 zemsliekšņa incidentus jau fiksēju kā augošu risku. V3 aina rāda vēl neērtāku problēmu: šādi incidenti sāk veidot vidi, kurā Eiropai arvien biežāk jāreaģē uz draudiem, kas ir pietiekami nopietni, lai radītu zaudējumus un bailes, bet bieži pārāk neskaidri, lai automātiski iedarbinātu klasisku militāru atbildi.

NAV BŪTISKI MAINĪJIES. Eiropas aizsardzības pamatproblēma joprojām ir nevis tikai naudas trūkums, bet savienojumu trūkums starp naudu, rūpnīcām, cilvēkiem, iepirkumiem, infrastruktūru un politiskajiem lēmumiem. V2 to formulēja kā rīcībspējas problēmu. V3 pagaidām nedod pamatu apgalvot, ka šī problēma tiek veiksmīgi risināta.

PASLIKTINĀJIES. Transatlantiskā politiskā paredzamība kļūst vēl svarīgāka un vienlaikus mazāk pašsaprotama. Eiropas drošības arhitektūra joprojām lielā mērā balstās ASV klātbūtnē un spējās, bet politiskās sarunas par Ukrainu arvien uzskatāmāk atgādina, ka Eiropas un ASV prioritātes ne vienmēr sakritīs.

UZLABOJIES. Ekonomiskās drošības jomā Eiropa sāk pāriet no diagnozes uz konkrētāku rīcību. Kritiskie minerāli, enerģijas piegādes, piegāžu ķēžu aizvietojamība un tehnoloģiskās partnerības arvien biežāk tiek aplūkotas kā drošības infrastruktūra, nevis tikai tirdzniecības jautājumi.

PASLIKTINĀJIES. Iekšējā politiskā vide kļūst par arvien redzamāku ierobežojumu. V2 uzmanības centrā bija Francijas polarizācija. V3 problēma ir plašāka: jauniešu neapmierinātība, tradicionālā politiskā centra vājināšanās, radikālāku spēku sadarbība un strīdi par institūciju pārredzamību rāda, ka politiskā kapacitāte pati kļūst par ierobežotu resursu.

Drošības situācija: Eiropa joprojām reaģē lēnāk, nekā mainās draudi

V2 jau konstatēja, ka droni, sabotāža un kuģniecības incidenti zem NATO kolektīvās aizsardzības sliekšņa kļūst par pastāvīgu problēmu. V3 šo tendenci nevis mīkstina, bet padara skarbāku. Drauds vairs nav tikai tas, ka notiks vēl citi incidenti. Drauds ir tas, ka atkārtoti incidenti pieradina Eiropu pie stāvokļa, kuru agrāk uzskatītu par pietiekamu pamatu konkrētai atbildes rīcībai.

Ja reakcija uz katru atsevišķu gadījumu ir piesardzīga, lēna un juridiski sarežģīta, agresoram rodas motivācija testēt nākamo robežu. Veidojas atgriezeniskā saite: mūsu piesardzība pati var palielināt nākamā testa iespējamību. Baltijai tas ir īpaši nepatīkami. Reģions nevar atļauties drošības modeli, kurā pretinieks mācās ātrāk nekā aizsardzības institūcijas.

Te situācija kopš V2 ir drīzāk pasliktinājusies. Ir vairāk izpratnes par problēmu, bet vēl nav pietiekamu pierādījumu, ka Eiropai būtu izveidojies vienots, paredzams un ātrs mehānisms šāda spiediena atturēšanai.

Aizsardzība: vairāk naudas, bet vecā problēma nav pazudusi

Eiropa tērē vairāk un attīsta kopīgus projektus. Tā ir reāla pozitīva kustība. Taču nevajag sajaukt budžetu ar rīcībspēju. Starp politisku lēmumu un kaujai gatavu vienību joprojām atrodas rūpnīcas, izejvielas, piegādes termiņi, personāls, apmācība, dzelzceļi, ostas, standarti un nacionālās intereses.

Tāpēc V3 vērtējums ir neērts: virziens ir uzlabojies, bet sistēma vēl nav pietiekami pārveidota. V2 aprakstītais šaurais kakls joprojām pastāv. Eiropa sāk būvēt vairāk, bet vēl nav pierādījusi, ka spēj pietiekami ātri pārvērst ekonomisko masu militārā masā.

Baltijai tas nozīmē vienkāršu lietu: skaisti kopējie skaitļi Eiropas līmenī ir mazāk svarīgi par to, kas krīzes brīdī reāli atrodas austrumu flangā, cik ātri iespējams atvest papildspēkus un cik ilgi iespējams uzturēt operācijas.

ASV un Eiropa: atkarība nav pazudusi

V2 jau norādīja, ka transatlantiskā saite kļūst mazāk automātiska. V3 nav pamata šo risku mazināt. Eiropas vēlme pēc lielākas autonomijas aug, taču militārā realitāte nav mainījusies tikpat strauji. ASV klātbūtne, izlūkošana, pretgaisa aizsardzība un citi spēju slāņi joprojām ir kritiski svarīgi.

Te rodas nepatīkama plaisa. Politiski Eiropai jāgatavojas lielākai patstāvībai. Militāri tā vēl nevar vienkārši aizstāt ASV. Baltijai šī plaisa ir viens no centrālajiem riskiem: politiska nenoteiktība var pieaugt ātrāk nekā Eiropas aizvietojošās spējas.

Ekonomiskā drošība: te beidzot ir redzama kustība uz priekšu

Ne viss V3 ir sliktāks. Viena no skaidrākajām pozitīvajām izmaiņām ir ekonomiskās drošības institucionalizācija. V2 runāja par Eiropas tirgu kā iespējamu ģeoekonomisku instrumentu. V3 redzam plašāku pieeju: partnerības kritisko minerālu jomā, enerģijas piegāžu diversifikāciju, piegāžu ķēžu monitoringu un tehnoloģisko sadarbību ar valstīm ārpus Ķīnas un Krievijas orbītas.

Tas ir uzlabojums, jo Eiropa sāk domāt ne tikai par to, cik kaut kas maksā, bet arī par to, vai kritisku piegādi iespējams aizstāt. Citiem vārdiem, efektivitātei pievienojas izdzīvošanas kritērijs.

Tomēr arī šeit nevajag pārspīlēt. Vienu piegādātāju nomainīt pret citu vēl nenozīmē kļūt neatkarīgam. Patiesā pārmaiņa sāksies tad, kad būs vairākas savstarpēji aizvietojamas plūsmas, pietiekama pārstrādes jauda un infrastruktūra, kas turpina darboties arī tad, ja viens kanāls izkrīt.

Politiskā vide: problēma vairs nav tikai Francija

V2 Francija kalpoja kā galvenais iekšpolitiskā riska indikators. V3 šāds fokuss kļūst par šauru. Jauniešu protesti, dzīves dārdzība, mājokļu nepieejamība, tradicionālā centra vājināšanās un radikālāku partiju koordinācija rāda plašāku problēmu: daļa sabiedrības vairs netic, ka līdzšinējā sistēma spēj nodrošināt prognozējamu sociālo augšupeju.

Drošības politikai tas nav blakus jautājums. Sabiedrība, kura netic sistēmas taisnīgumam, sliktāk panes ilgstošas izmaksas. Eiropai būs jāfinansē aizsardzība, enerģētikas pārkārtošana un tehnoloģiju sacensība vienlaikus. Ja šo izmaksu sadalījums tiks uztverts kā netaisnīgs, ārējās drošības politika pati var palielināt iekšējo politisko nestabilitāti.

Tātad salīdzinājumā ar V2 šī dimensija ir pasliktinājusies. Vienlaikus Serbijas piemērs atgādina, ka krīze nav automātisks ceļš uz autoritārismu. Bifurkācija (brīdis, kad iespējami vairāki būtiski atšķirīgi turpinājumi) var radīt arī jaunas, organizētas un nevardarbīgas politiskās formas.

Pārvaldība: Eiropa grib būt ātrāka, bet var kļūt mazāk uzticama

V3 atklāj arī problēmu, kas V2 vēl nebija tik skaidri redzama. Krīžu laikmetā institūcijas pamatoti vēlas rīkoties ātrāk: vienkāršot regulējumu, stiprināt robežu kontroli, paātrināt tehnoloģiju ieviešanu. Taču ir robeža, aiz kuras ātrums tiek pirkts ar pārredzamības un neatkarīgas uzraudzības samazināšanos.

Tas var dot īstermiņa kapacitāti, bet ilgākā laikā radīt pretēju efektu. Ja sabiedrība sāk uztvert institūcijas kā slēgtas, necaurskatāmas vai pārmērīgi pakļautas spēcīgu interešu ietekmei, katra nākamā reforma kļūst politiski dārgāka. Tātad V3 šeit pievieno jaunu brīdinājumu: rīcībspēja bez leģitimitātes nav stabila rīcībspēja.

Transformācijas potenciāls: Eiropas īstais eksāmens

V2 pamatā jautāja, vai Eiropa spēj izmantot jau esošos resursus. V3 jautā ko grūtāku: ko Eiropa darīs, ja daļu no vecās sistēmas vairs nevarēs saglabāt?

Transformācijas potenciāls nav vienkārši spēja mainīties. Tā ir spēja pēc būtiska konfigurācijas zuduma no tā, kas saglabājies, pārveidojies vai radies no jauna, uzbūvēt sistēmu, kura atkal spēj pildīt svarīgākās funkcijas.

Šis kritērijs padara V3 skarbāku. Eiropai nepietiek aizsargāt vecās rūpnīcas, vecās piegāžu ķēdes, vecās institūcijas un vecos politiskos kompromisus. Jautājums ir, kuras no šīm struktūrām spēj mainīt funkciju un piedalīties nākamajā dzīvotspējīgajā konfigurācijā. Tas ir arī Eiropas koda dziļuma tests: dziļš nav tas, kas vienkārši ir vecs, bet tas, kas spēj izdzīvot virsējo formu maiņu un palīdzēt uzbūvēt nākamo sistēmu.

Ko tas nozīmē Baltijai

Baltijai kopējā bilance ir divējāda. Drošības vide ir pasliktinājusies, jo hibrīdspiediens un transatlantiskā politiskā nenoteiktība kļūst svarīgāki. Eiropas militārās kapacitātes pamatproblēma nav atrisināta. Tātad nav pamata pašapmierinātībai.

Taču ir arī uzlabojums. Eiropa daudz nopietnāk uztver austrumu flangu, pret-dronu aizsardzību, piegāžu drošību, kritiskos materiālus un aizsardzības industriju. Baltijas intereses arvien biežāk sakrīt ar Eiropas kopējās noturības dienaskārtību, nevis paliek tikai reģionāla problēma.

Baltijas priekšrocība ir spēja būt mezglam: savienot NATO un ES, Ziemeļvalstis un Poliju, militāro mobilitāti un civilo infrastruktūru, digitālo vidi un enerģijas tīklus. Taču tas darbojas tikai tik ilgi, kamēr savienojumi ir daudzveidīgi un aizvietojami. Viena neaizvietojama saite ir nevis spēks, bet ievainojamība.

V3 spriedums: vairāk kustības, bet arī mazāk laika

Salīdzinājumā ar V2 Eiropa nav kļuvusi vienkārši stiprāka vai vājāka. Aina ir neērtāka.

Sliktāk ir tas, ka drošības spiediens kļūst fiziskāks, transatlantiskā politiskā paredzamība trauslāka un iekšējās politiskās leģitimitātes problēmas plašākas.

Gandrīz nekas nav mainījies tajā, ka Eiropa joprojām pārāk lēni pārvērš savu milzīgo ekonomisko un tehnoloģisko potenciālu kopīgā operacionālā spējā.

Labāk ir tas, ka ekonomiskā drošība, kritisko piegāžu diversifikācija un aizsardzības kapacitātes veidošana beidzot pāriet no abstraktām diskusijām uz konkrētākiem projektiem un partnerībām.

Tāpēc V3 galvenais jautājums vairs nav, vai Eiropa apzinās problēmu. Tā to apzinās. Jautājums ir, vai tā spēs pārkārtoties ātrāk, nekā ārējie draudi un iekšējā berze samazinās tās izvēļu telpu.

Nākamā Eiropa vēl nav uzrakstīta. Taču laiks, kurā to var rakstīt samērā brīvi, kļūst dārgāks.

31.10.2026.

Read more

Kulberga valdības deklarācija: pareizi nosauktās problēmas vēl neveido drošu attīstības trajektoriju

Kulberga valdības deklarācija: pareizi nosauktās problēmas vēl neveido drošu attīstības trajektoriju

Gribas cerēt, ka neskatoties uz saspringto ģeopolitisko situāciju pasaulē, nupat tapusī Andra Kulberga valdība iezīmēs pagrieziena punktu Latvijas attīstībā. Vismaz par to vedina domāt tās pasludinātie ambiciozie plāni. Pievērsīsimies tiem. Andra Kulberga otrās valdības deklarācija par galvenajām prioritātēm nosauc valsts drošību, finanšu disciplīnu, ekonomikas izaugsmi un efektīvu valsts pārvaldi. Tajā

By Uldis Osis