> ## Content Index
> Fetch the complete content index at: https://www.visakods.lv/llms.txt
> Use this file to discover other available public pages before exploring further.

# Nākotnes cilvēks, jeb cilvēka “kentaurizācija”
- URL: https://www.visakods.lv/nakotnes-cilveks-jeb-cilveka-kentaurizacija/
- Published: 2026-09-21T14:48:01.000Z
- Updated: 2026-09-22T04:59:30.000Z
- Author: Uldis Osis
- Tags: Zinātne

Bērnu lasītprasmes pavājināšanās masveidā fiksēta gan starptautiskos mērījumos (piemēram, PIRLS 2021\. gada datu kritums), gan nacionālajos (arī Latvijas) pētījumos pēdējo gadu laikā. Tādēļ tā diez vai uzskatāma par īslaicīgu anomāliju. Tā drīzāk ir liecība tam, ka cilvēka kognitīvā arhitektūra strauji adaptējas jaunai informācijas videi - mēs pārejam no teksta "dziļās apstrādes" uz informācijas virspusēju skenēšanu un kognitīvo "ārpakalpojumu".

Tam ir tieša saistība ar informācijas digitalizāciju un mākslīgā intelekta (MI) ienākšanu ikdienā. 

## 1\. Digitalizācija un "ekrāna seklums"

Digitalizācija ir radikāli mainījusi lasīšanas aktuālo mehāniku. Lasot digitālā vidē, smadzenes gandrīz automātiski pārslēdzas uz "seklās lasīšanas" režīmu. Bērni un jaunieši iemācās "slīdēt" pāri tekstam, meklējot atslēgvārdus un ātros dopamīna stimulus, nevis uzturēt uzmanību, lai sekotu garai, lēni mainīgai argumentācijas ķēdei.

Īsi sakot: ekrānā bērni izlasa ātrāk, bet uztver un atceras ievērojami virspusējāk.

## 2\. Mākslīgais intelekts un kognitīvā atrofija

Ja digitalizācija padarīja lasīšanu seklu, tad ģeneratīvā MI fona klātbūtne rada nākamo, krietni nopietnāko izaicinājumu – tā arvien biežāk novērš nepieciešamību lasīt vispār. Akadēmiskajā un pedagoģiskajā telpā šo fenomenu sāk dēvēt par **kognitīvās atrofijas** risku.

- **"Produktīvās piepūles" deficīts:** Līdzīgi kā trenažieru zālē, kur muskuļu augšanai vajadzīga mehāniska pretestība, arī dziļā lasīšana ir kognitīvs treniņš. Lasot sarežģītu tekstu, smadzenes veic apjomīgu darbu – analizē kontekstu, savieno pretrunīgas idejas un būvē mentālos modeļus. MI rīki, kas trīs sekundēs spēj uzģenerēt pilnībā sagremotu kopsavilkumu, atņem šo "produktīvo piepūli". Smadzenes, būdamas evolucionāri slinkas un orientētas uz enerģijas taupīšanu, dabiski izvēlas "nesvīst".
- **PGN domāšanas matrica:** MI noņem ārējo kognitīvo slodzi (piemēram, automātiski izskaidrojot terminus), kas teorētiski ir izcili, taču praksē bieži nostiprina PGN (*Pārāk Garš; Nelasi*) kultūru. Bērns iegūst pareizo atbildi savā ekrānā, taču zaudē spēju patstāvīgi izsekot komplicētai domai no sākuma līdz beigām. Veidojas bīstama ilūzija par zināšanām bez izpratnes arhitektūras.

Šis globālais lasītprasmes kritums nav intelektuāla degradācija parastajā izpratnē, kā tas tagad bieži tiek interpretēts medijos. Tā ir smadzeņu optimizācija videi, kurā informācija tiek piegādāta bez piepūles, ātro, kognitīvo "ogļhidrātu" formā. Kāpēc grauzt grūti sakožamu "kognitīvo burkānu" (garu analītisku eseju), ja visu var iegūt bez tā un uzreiz?

Ilgtermiņā tas rada jaunu strukturālo šķelšanās punktu sabiedrībā. Spēja uzturēt nepārtrauktu uzmanību un patstāvīgi integrēt sarežģītus tekstus drīzumā vairs nebūs pašsaprotama bāzes prasme. Tā kļūs par ekskluzīvu, augstas raudzes intelektuālo priekšrocību, kas skaidri atšķirs lēmumu pieņēmējus un stratēģus no vienkāršiem algoritmu radītā satura patērētājiem un ierindas izpildītājiem. 

## Bet tagad - atmodīsimies! **Ir pienācis MĀKSLĪGĀ INTELEKTA laiks! Tas maina pilnīgi visu.**

Tas, ko mēs redzam kā lasītprasmes kritumu, no cita skatupunkta ir nevis smadzeņu degradācija, bet gan **kognitīvo resursu radikāla pārkonfigurācija**.

## 3\. Operatīvās atmiņas atbrīvošana un kognitīvā brīvība

Iepriekš, lai uzrakstītu apjomīgu pētījumu vai izveidotu analītisku modeli, 80% laika un mentālās enerģijas tika tērēti "melnajam darbam": informācijas meklēšanai, izlasīšanai, faktu šķirošanai un datu bāzu strukturēšanai. Smadzeņu "operatīvā atmiņa" (darba atmiņa) bieži bija tik pārslogota ar detaļu uzturēšanu, ka pašai analīzei un negaidītu sakarību ieraudzīšanai spēka atlika maz.

Tagad MI ir tas, kas uzņemas šo datu "melnstrādnieka" lomu. Deleģējot faktu sintēzi un tekstu kopsavilkumus algoritmam, cilvēka prāts atbrīvo milzīgu kognitīvo "joslas platumu". Tas ļauj koncentrēties uz to, ko MI (pagaidām) nespēj – radīt starpdisciplināras vīzijas, uztvert trauslas cēloņsakarības un formulēt pilnīgi jaunas hipotēzes. Mēs pārstājam rakt grāvi ar karoti un pārsēžamies kognitīvā ekskavatora kabīnē.

## 4\. No teksta atkodētāja par sistēmu arhitektu

Cilvēka loma mainās no informācijas patērētāja uz sistēmu diriģentu. Ja agrāk dziļā lasīšana bija galvenais veids, kā apgūt pasauli, tad tagad galvenā prasme kļūst par **augstas precizitātes vaicājumu inženieriju un kritisko modelēšanu**.

Lai atrisinātu komplicētu makroekonomisku vai ģeopolitisku uzdevumu, vairs nav jāizlasa tūkstošiem lapu (kā nesen apskatīju [NATO 4000 lappušu plānu](https://www.visakods.lv/mes-zinam-kas-jadara-jo-jo-mums-ir-4000-lappusu-plani/)). Prāts darbojas kā arhitekts: tas uzdod rāmi, definē mainīgos lielumus, iedod MI uzdevumu simulēt scenārijus un pēc tam novērtē rezultātu caur savu vērtību un loģikas prizmu. Sadarbojoties ar MI, cilvēks var analizēt tādus masīvus datu kalnus un sistēmiskās atgriezeniskās saites, kuru apstrāde vienam indivīdam iepriekš prasītu vairākas dzīves.

## 5\. "Kentaura" priekšrocība asimetriskos uzdevumos

Šaha pasaulē pēc Garija Kasparova zaudējuma *Deep Blue* radās "*Advanced Chess*" (Kentaura šahs) koncepts, kur spēlē cilvēks kopā ar datoru. Atklājās, ka viduvējs spēlētājs ar labu mašīnu regulāri uzvar gan izcilu lielmeistaru, gan izcilu superdatoru, kad tas spēlē viens pats.

Tas pats šobrīd notiek intelektuālajā darbā. Cilvēka intuīcija, ētiskais kompass un spēja pamanīt "pelēkās zonas" kopā ar MI neierobežoto datu apstrādes jaudu ļauj risināt supersarežģītas problēmas – no globālo piegādes ķēžu optimizācijas līdz valsts institūciju reorganizācijas modeļiem. Mēs varam testēt idejas reāllaikā un saņemt kritiku no MI asistentiem sekundes simtdaļās.

**Kur slēpjas lamatas?** Paradokss ir tajā, ko varētu dēvēt par "superskeleta likumu". MI ir kā kognitīvs superskelets – tas pieckāršo jūsu spēku un ļauj pacelt tonnu. Taču, lai ar šo superskeletu precīzi kustētos un neapgāztos, pašam pilotam ir jābūt labi attīstītai iekšējai muskulatūrai (pamata mentālajiem modeļiem un loģikai).

Ja bērns zaudē lasītprasmi tiktāl, ka viņa prātā nav izveidojusies **kritisko jēdzienu arhitektūra**, viņš nespēs uzdot MI viedus jautājumus. Viņš kļūs nevis par sistēmu arhitektu, bet par pasīvu operatoru, kurš spēj tikai nospiest pogu "ģenerēt" un akli uzticēties mašīnas izspļautajam rezultātam. Nākotnes intelektuālā elite būs tieši tie, kuri spēs apvienot veco, "grūto" dziļās lasīšanas bāzi ar jaunajām, MI sintēzes spējām.

Lai izaudzinātu pilnvērtīgu "kentauru" – cilvēku, kurš meistarīgi pārvalda mākslīgā intelekta superskeletu, nevis kļūst par tā bezpalīdzīgu piedevu –, mācību procesam ir jākļūst par divu ātrumu dzinēju. Mums ir jāpārstāj izglītības sistēmā imitēt pagājušā industriālā laikmeta konveijeru un jāpāriet uz arhitektūru, kur vispirms tiek izlieti spēcīgi kognitīvie pamati, un tikai tad tiek pieslēgta algoritmu turbīna.

Praksē šim procesam būtu jādalās trīs secīgos, savstarpēji papildinošos posmos, kur kognitīvā slodze nevis pazūd, bet gan maina savu mērogu.

## 6.Superskeleta attīstīšana

### 1\. Fāze: bāzes arhitektūras izbūve

Sākumskolas un daļēji pamatskolas posmā MI klātbūtnei bērna tiešajā mācību procesā ir jābūt minimālai. Šis ir zelta logs, kurā fiziski veidojas smadzeņu spēja koncentrēties un domāt. Piekļuve visām pasaules zināšanām nepalīdz, ja bērna iekšējais procesors "karas augšā" no trīs teikumu loģiskās ķēdes.

- **Fiziskā pretestība:** Tekstu lasīšana no papīra, rakstīšana ar roku, matemātikas rēķināšana bez viedierīcēm. Tas nav sentimentāls retro stils; tā ir **smadzeņu motorikas un telpiskās atmiņas būvniecība.**
- **Fokusa treniņš:** Spēja noturēt uzmanību uz vienu "garlaicīgu" objektu ilgāk par 15 minūtēm kļūs par nākotnes vērtīgāko valūtu. Bērnam ir jāiemācās izturēt kognitīvo diskomfortu (kad kaut ko nesaprot tūlīt), jo tieši šajā "produktīvajā piepūlē" aug intelektuālā muskulatūra.

### 2\. Fāze: MI kā Sokrāts, nevis Orākuls (kritiskā filtra kalibrēšana)

Kad pamatbāze ir ielikta (aptuveni pusaudžu gados), MI ienāk arēnā un mācību dinamika tiek apgriezta kājām gaisā. Skolai nav jāmāca bērnam izmantot MI, lai uzrakstītu eseju. Skolai ir jāmāca bērnam būt par **daudzpakāpju diagnostisko filtru** MI ģenerētajam saturam.

- **Lomu maiņa:** Tā vietā, lai skolēns atbildētu uz skolotāja jautājumu, skolēns uzdod tēmu MI, un mašīna ģenerē atbildi. Skolēna uzdevums ir atrast tekstā trīs loģiskas kļūdas, faktu nobīdes vai slēptus aizspriedumus (halucinācijas). MI kļūst par intelektuālo sparinga partneri.
- **Vaicājumu inženierija kā loģikas eksāmens:** Lai iegūtu izcilu atbildi no MI, ir nepieciešams absolūti precīzi, strukturēti un skaidri formulēt jautājumu. Tas prasa augstākās raudzes analītisko domāšanu – bērnam ir jāsaprot problēmas būtība, lai iedotu mašīnai pareizos sākumdatus.

### 3\. Fāze: sistēmu arhitekts jeb makro-līmeņa operācijas

Vidusskolas noslēgumā un universitātē cilvēks un MI sāk strādāt pilnīgā simbiozē. Rutīnas datu vākšana tiek pilnībā atdota algoritmam, kamēr cilvēks kļūst par vīzionāru un stratēģi. Mācību process pāriet uz makro līmeņa problēmu risināšanu.

- **Sistēmiskā modelēšana:** Skolēni vairs neraksta referātus par vēsturi. Viņi izmanto MI, lai simulētu, kā, piemēram, enerģētikas krīze pasaulē 1970\. gados ietekmēja loģistikas ķēdes un kādi būtu alternatīvie scenāriji, ja notiktu reģionāla pārstrukturizācija. MI zibenīgi apstrādā makroekonomikas datus un vēsturiskos sērijveida modeļus, bet skolēns analizē šīs atgriezeniskās saites un velk paralēles ar mūsdienām.
- **Starpdisciplinārā sintēze:** MI izcili tulko jēdzienus starp nozarēm. Mācību process veicina spēju redzēt kopainu – kā bioloģijas principi darbojas publiskās pārvaldes uzbūvē vai kā ģeometriskā fraktāļu arhitektūra atspoguļojas finanšu tirgus svārstībās. Cilvēks nodrošina radošo dzirksteli un ētiskos ietvarus; mašīna nodrošina mērogu.

Ideālais rezultāts ir prāts, kuram piemīt konsekventa iekšējā loģika un fundamentāla izpratne par pasaules pamata procesiem un, kurš izmanto digitālos rīkus kā smadzeņu paplašinājumu, spējot diriģēt gigantiskas informācijas plūsmas, pašam tajās nenoslīkstot.

Iedomāsimies vidusskolas noslēguma klases vai ievada kursa universitātē stundu, kurā vēsture krustojas ar makroekonomiku. Tradicionālajā modelī skolotājs uzdotu uzrakstīt eseju: *"Kā Baltijas valstu ekonomika pielāgojās Rietumu tirgum pēc neatkarības atjaunošanas?"* Skolēns pavadītu trīs dienas, kopējot rindkopas no *Wikipedia*, un beigās iegūtu plakanu un paredzamu tekstu.

"Kentaura" modelī šis uzdevums izskatās pilnīgi citādi. Mērķis vairs nav faktu atstāstīšana, bet gan **sistēmiskās noturības diagnosticēšana**. Uzdevums skan šādi: *"Izstrādājiet un notestējiet diagnostikas filtru, kas analizē Baltijas reģiona makroekonomisko noturību pret ģeopolitiskiem šokiem laika posmā no 1991\. līdz 2022\. gadam."*

Lūk, kā soli pa solim izskatās šī cilvēka un MI simbioze praksē:

## 1\. Solis: cilvēks kā arhitekts (Matricas definēšana)

Skolēns nesāk ar lasīšanu par 90\. gadiem. Viņš sāk ar ietvara jeb "universālā filtra" būvēšanu savā galvā un tālāk to pārnes vaicājumā. Skolēns dod norādi MI asistentam: *"Darbojies kā vadošais makroekonomikas datu analītiķis. Izveido datu matricu trim Baltijas valstīm. Savieno iekšzemes kopprodukta kritumus, enerģētikas importa atkarības koeficientus un tranzīta apjomus ar trim galvenajiem ārējiem šokiem: 1998\. gada Krievijas finanšu krīzi, 2008\. gada globālo recesiju un 2022\. gada ģeopolitisko lūzumu. Vizualizē to, kā šie šoki ietekmēja reģionālās pārvaldības un infrastruktūras reorganizāciju."*

Šeit skolēns darbojas kā diriģents – viņš zina, kuri mainīgie ir kritiski svarīgi (infrastruktūra, enerģija, IKP), jo viņam iepriekšējos gados tika ielikta stabila bāze cēloņsakarību izpratnē.

## 2\. Solis: MI kā kognitīvais buldozers (datu sintēze)

Sekunžu laikā MI paveic to, kas agrāk prasītu mēnešiem ilgu darbu arhīvos un *Excel* tabulās. Tas agregē vēsturiskos datus no starptautiskām datubāzēm, izveido korelāciju grafikus un izspļauj strukturētu analīzi par to, cik ilgā laikā pēc katra šoka pārkārtojās Baltijas eksporta tirgi un loģistikas ķēdes. MI sniedz gludu, analītisku kopsavilkumu ar skaistām diagrammām.

Ja šis būtu "sliktā kentaura" piemērs, skolēns vienkārši izdrukātu šo lapu, saņemtu savu desmitnieku un neko neiemācītos. Taču spēle tikai tagad sākas.

## 3\. Solis: Kentaura cīņa (kritiskā filtra pielietošana)

Skolēns saņem MI radīto datu masīvu un sāk to "preparēt", meklējot aklos plankumus un loģikas kļūdas, jo MI mēdz būt izcils matemātiķis, bet katastrofāls ekonomists vai sociologs.

Skolēns pamana, ka MI modelī 2008\. gada krīzes pārvarēšana izskatās pēc tīra fiskālās politikas brīnuma. Taču skolēna paša intelektuālā muskulatūra un vēsturiskais konteksts (izpratne par "Baltijas kodu" jeb reģiona kultūrvēsturisko DNS) liek uzdot nākamo, dziļāko jautājumu. Skolēns redz, ka mašīna nav ņēmusi vērā neformālo sektoru un demogrāfisko asiņošanu. Viņš atgriežas pie MI ar korekciju: *"Tavs modelis ir pārāk sterils. Ievadi sistēmā ēnu ekonomikas absorbcijas spēju un migrācijas/darbaspēka aizplūšanas datus no 2009\. līdz 2012\. gadam kā sistēmisku atgriezenisko saiti. Kā šie sociālie "amortizatori" patiesībā iznesa makroekonomisko stabilizāciju uz saviem pleciem?"*

## 4\. Solis: starpdisciplinārā fināla sintēze

MI pārrēķina modeli, un pēkšņi atklājas pilnīgi jauna, daudz dziļāka aina par sabiedrības izdzīvošanas mehānismiem. Skolēns tagad patstāvīgi raksta fināla secinājumus, kuros apvieno MI sagatavotos cietos makroekonomikas datus ar savu cilvēcisko izpratni par valsts pārvaldes lēmumiem un sabiedrības vēsturisko psiholoģiju.

Šī procesa beigās skolēns ir apguvis ne tikai faktus par Baltijas vēsturi. Viņš ir iemācījies žonglēt ar milzīgiem datu masīviem, saskatīt sistēmiskas sakarības starp dzelzceļa tranzītu, globālo naftas tirgu un vietējo bezdarbu, kā arī kritiski nostāties pret algoritma pirmo, virspusējo piedāvājumu. Viņš ir trenējis savu intelektuālo pretestību līmenī, kas iepriekš bija pieejams tikai augsta ranga analītiskajās domnīcās. Tā vairs nav vienkārša skolas stunda; tā ir reāla lēmumu pieņemšanas arhitektūras simulācija.

Nu ko, piedzīvojam analfabētisma idiotismu, vai kognotīvo revolūciju?