> ## Content Index
> Fetch the complete content index at: https://www.visakods.lv/llms.txt
> Use this file to discover other available public pages before exploring further.

# Kas pietrūkst stratēģijas komentārā?  Stratēģija
- URL: https://www.visakods.lv/kas-pietrukst-strategijas-komentara-strategija/
- Published: 2026-10-11T06:34:12.000Z
- Updated: 2026-10-11T06:34:12.000Z
- Author: Uldis Osis
- Tags: Ekonomika, Latvija, Politika

Manuprāt, komentārs **problēmu diagnosticē diezgan precīzi, bet risinājumu vēl gandrīz nepiedāvā**. Tas ir labs politisks problēmas formulējums, taču salīdzinājumā ar sistēmisko pieeju, ko šeit veidojam, komentārā pietrūkst paša svarīgākā: mehānisma, kas pasaka, **ko tieši darīt citādi pirmdienas rītā**.

### Diagnoze lielā mērā ir pareiza

Attēlā redzamā komentāra centrālā doma ir: Latvija nevar ilgstoši palielināt publiskos izdevumus straujāk par ieņēmumiem un paļauties, ka ekonomikas izaugsme pati atrisinās fiskālās problēmas. Tajā kā risinājuma virzieni minēti izdevumu disciplīna, ekonomikas izaugsme, investīcijām labvēlīga vide, efektīvāka valsts pārvalde un digitalizācija.

Šī tiešām ir problēma. Eiropas Komisijas 2026\. gada pavasara prognoze Latvijai paredz tikai 1,4% reālā IKP pieaugumu 2026\. gadā un 1,6% 2027\. gadā, kamēr vispārējās valdības deficīts prognozēts attiecīgi 3,3% un 4,3% no IKP. Valsts parāds tajā pašā prognozē palielinās no 46,9% no IKP 2025\. gadā līdz 48,8% 2026\. gadā un 53,8% 2027\. gadā.

Arī Fiskālās disciplīnas padomes 2026\. gada uzraudzības ziņojums norāda, ka vidēja termiņa fiskālā telpa kļūst būtiski sarežģītāka un ka izdevumu racionalizācija būtu jāsāk laikus, lai vēlāk nebūtu nepieciešama strauja fiskālā konsolidācija. 

Savukārt Starptautiskā Valūtas fonda 2026\. gada Latvijas novērtējums problēmu formulē vēl dziļāk: lēno ienākumu konverģenci ar pārējo eirozonu tas saista ar vājāku kopējās faktoru produktivitātes pieaugumu un nepietiekamu kapitāla padziļināšanu, vienlaikus norādot uz augošu spiedienu no aizsardzības, pensiju, veselības, zaļās pārejas un enerģētiskās drošības izdevumiem.

Tātad diagnozes kodols ir pamatots. Taču tieši šeit sākas interesantākā daļa.

## “Mazāk tērēt un vairāk augt” vēl nav stratēģija

Komentārā faktiski ir četri aicinājumi:

1. ierobežot izdevumu pieaugumu;
2. veicināt ekonomikas izaugsmi;
3. uzlabot valsts pārvaldes efektivitāti;
4. izmantot digitalizāciju.

Ar visiem četriem grūti strīdēties.

Taču tieši tāpēc tie vēl nav risinājums.

Tas būtu līdzīgi kā veselības stratēģijā ierakstīt: *cilvēkiem jābūt veselākiem, slimnīcām jāstrādā efektīvāk, bet profilakse jāuzlabo.*

Pareizi. Bet kā?

Tieši šis **“kā?”** attēlā redzamajā komentārā pagaidām paliek neatbildēts.

Un vēl būtiskāk, ne visi izdevumi ir vienādi. Eiropas Komisija 2026\. gada Latvijas ziņojumā norāda gan uz nepieciešamību prioritizēt izdevumus, gan uz joprojām pastāvošām finansējuma vajadzībām veselības aprūpē un sociālajā aizsardzībā. Savukārt Starptautiskais Valūtas fonds, analizējot Latvijas izglītības un veselības izdevumu efektivitāti, secina, ka efektivitātes uzlabojumi vien veselības aprūpē, visticamāk, nebūs pietiekami labākiem rezultātiem un būs vajadzīgi arī papildu resursi, tostarp profilaksei, pieejamībai un primārajai aprūpei.

Tas mums pasaka kaut ko ļoti svarīgu.

**Latvijas problēmu nevar atrisināt ar horizontālu izdevumu samazināšanu.**

## Īstā problēma ir nevis “cik tērējam?”, bet “ko par šo naudu iegūstam?”

Iedomāsimies divus miljardus.

Viens miljards ik gadu uztur neefektīvas struktūras, kuru radītais sabiedriskais rezultāts nav skaidrs.

Otrs miljards nonāk izglītībā, infrastruktūrā, veselībā vai citā jomā un ilgākā laikā palielina cilvēku produktivitāti vai samazina nākotnes publiskos izdevumus.

Budžeta tabulā abi ir **izdevumi**.

Ekonomikā tie nav viens un tas pats.

Tāpēc es komentāra tēzi pārformulētu daudz precīzāk:

> **Latvija nevar atļauties nevis vienkārši tērēt vairāk, nekā nopelna. Latvija nevar atļauties ilgstoši finansēt izdevumus, kuru sabiedriskais rezultāts ir mazāks par alternatīvu, kam šo naudu varētu izmantot.**

Tas jau ir pavisam cits domāšanas un valsts pārvaldības princips.

## Un te sākas mūsu stratēģijas īstais risinājums

Nevis sākt budžetu ar jautājumu:

**“Cik katrai ministrijai bija pagājušajā gadā?”**

bet:

**“Kādus sabiedriskos rezultātus valstij nākamajos gados nepieciešams sasniegt?”**

Pēc tam katram lielajam rezultātam tiek noteikts:

- rādītājs;
- pašreizējais stāvoklis;
- vēlamais stāvoklis;
- atbildīgais rezultāta īpašnieks;
- politikas instrumenti;
- šo instrumentu pilnās izmaksas;
- izmērāmais progress;
- periodisks lēmums turpināt, mainīt, paplašināt vai izbeigt konkrēto instrumentu.

Tad valsts budžets pakāpeniski pārstāj būt **institūciju uzturēšanas vēsturiska tabula** un kļūst par **resursu karti Latvijas attīstības rezultātiem**.

Tas būtu daudz dziļāks risinājums par vienkāršu “izdevumu pārskatīšanu”.

## Bet ir vēl viena puse: tikai taupot, Latvija no problēmām neizkļūs

Tur es komentāram piekristu tikai daļēji.

Ja ekonomika ilgstoši aug lēni, jebkura izdevumu efektivizācija agrāk vai vēlāk atdursies pret robežu.

To ļoti skaidri parāda 2026\. gada ārējie novērtējumi. Starptautiskais Valūtas fonds Latvijas lēnāku ienākumu konverģenci saista ar vājāku produktivitātes pieaugumu un ierobežotu kapitāla padziļināšanu, un strukturālo reformu virzienos izceļ investīcijas, produktivitāti, administratīvā un regulatīvā sloga mazināšanu, enerģētisko drošību un finanšu tirgus attīstību. 

Tātad Latvijas problēmai ir **divas puses**:

**valsts izdevumu produktivitāte**

un

**privātās ekonomikas produktivitāte**.

Ja reformējam tikai pirmo, iegūstam efektīvāku valsti, bet ne obligāti daudz turīgāku sabiedrību.

Ja koncentrējamies tikai uz otro un ignorējam publisko finanšu ilgtspēju, ekonomikas izaugsmes augļus var apēst arvien lielāki valsts izdevumi un saistības.

Šīm abām līknēm jāmainās vienlaikus.

## Es pat saskatu trešo, vēl dziļāku problēmu

Latvijai nepietiek ar:

**mazāk tērēt + vairāk pelnīt.**

Demogrāfijas dēļ arvien nozīmīgāks kļūs jautājums:

**cik daudz ekonomiskās un sabiedriskās vērtības rada viens cilvēks viņa dzīves laikā?**

Te pēkšņi sasaistās šķietami ļoti atšķirīgas problēmas.

Laba izglītība palielina cilvēka spējas. Labāka veselība ļauj šīs spējas izmantot ilgāk. Fiziskā aktivitāte palīdz saglabāt funkcionālās spējas. Gudra transporta un mājokļu politika uzlabo darbaspēka mobilitāti. Digitalizācija var samazināt laiku, ko cilvēks un uzņēmums patērē administratīvās darbībās. Investīcijas un kapitāls palielina darba produktivitāti. Inovācijas ļauj vienā darba stundā radīt lielāku vērtību.

Tādējādi tās nav piecas atsevišķas politikas.

Tās ir dažādi veidi, kā palielināt **Latvijas cilvēka spēju radīt vērtību**.

Man šķiet, ka tieši šeit sāk parādīties visas stratēģijas ekonomiskais kodols.

## Tāpēc mans vērtējums būtu diezgan ass

**Komentārs pareizi ierauga simptomu un daļu cēloņa, bet vēl neparāda reālu risinājuma arhitektūru.**

“Fiskālā disciplīna”, “ekonomikas izaugsme”, “efektīvāka pārvalde”, “digitalizācija” un “investīcijas” ir virzieni, nevis vēl izpildāms modelis.

Īstais risinājums sāktos vienu līmeni dziļāk:

> **Latvijai jāpāriet no institūciju un izdevumu finansēšanas uz sabiedrisko rezultātu finansēšanu, vienlaikus pārvietojot arvien lielāku publisko un privāto resursu daļu uz darbībām, kas palielina cilvēku, kapitāla un visas ekonomikas produktivitāti.**

Un tad parādās ļoti svarīgs papildinājums:

**nevis vienkārši samazināt valsti, bet pārtraukt finansēt zemas atdeves darbības un pārvietot resursus uz augstākas atdeves darbībām.**

Dažviet tas nozīmēs **mazāk naudas**.

Dažviet **tikpat naudas, bet pilnīgi citu organizāciju**.

Un dažviet, piemēram, noteiktos veselības, izglītības vai produktivitāti ceļošos ieguldījumos, tas var nozīmēt pat **vairāk naudas**, ja varam pamatot, ka šis ieguldījums rada lielāku ilgtermiņa rezultātu.

Tieši tādēļ es šo komentāru uztvertu nevis kā konkurējošu redzējumu, bet kā **ļoti labu ievadu problēmai, kurai stratēģijai jāiedod daudz konkrētāka atbilde**.

### Kāpēc stratēģijas vērtējums un publisks formulējums ir svarīgs

Galvenais precizējums ir atšķirība starp **taupīšanu** un **produktivitāti**. Latvijas fiskālā situācija tiešām rada spiedienu, taču ārējo institūciju 2026\. gada analīzes vienlaikus norāda gan uz vajadzību uzlabot izdevumu efektivitāti un prioritizēšanu, gan uz strukturālām produktivitātes, investīciju, veselības un cilvēkkapitāla problēmām. Tāpēc ilgtspējīgs risinājums nav vienkārši “nogriezt izdevumus”, bet **pārvirzīt resursus uz darbībām ar lielāku ilgtermiņa atdevi un pēc tam šo atdevi sistemātiski mērīt**