> ## Content Index
> Fetch the complete content index at: https://www.visakods.lv/llms.txt
> Use this file to discover other available public pages before exploring further.

# Kā tikt vaļā no mītiem un galējībām enerģētikā?
- URL: https://www.visakods.lv/ka-tikt-vala-no-mitiem-un-galejibam-energetika/
- Published: 2026-09-28T09:01:30.000Z
- Updated: 2026-09-28T09:30:02.000Z
- Author: Uldis Osis
- Tags: Ekonomika, Latvija, Politika

### No politiskiem pārspīlējumiem līdz inženiertehniskam reālismam

Atkal un atkal diskusijas par atjaunīgo enerģiju,tās izmaksām un nākotnes perspektīvām nonāk divu galējību gūstā — starp agresīvu fosilās nozares interešu bīdīšanu un pārlieku vienkāršotu, ideālistisku "zaļo" optimismu. Mēģināsim nodalīt politiski un biznesa (nauda nesmird) motivētus vēstījumus no reālajām sistēmas inženiertehniskajām prasībām.   

![](https://storage.ghost.io/c/29/8e/298efeac-a63f-4fcc-9f52-380c7688291d/content/images/2026/09/image.png)

#### 1\. Krisa Raita tendenciozās tēzes un konteksts

ASV enerģētikas ministra Krisa Raita (*Chris Wright*) apgalvojums, ka desmit triljoni dolāru atjaunojamajā enerģijā nav sasnieguši pat 3% no globālā patēriņa un tikai sadārdzinājuši dzīvi, ir **apzināta manipulācija ar statistisku.**  

**Tā ir acīmredzama jēdzienu aizvietošana:** Raits apzināti salīdzina investīcijas elektroenerģijas sektorā ar **kopējo globālo primāro enerģiju**, kurā ietilpst visa pasaules aviācijas degviela, nafta kuģiem un automašīnām, ogles tērauda kausēšanai un gāze smagajai rūpniecībai. Tā kā šīs nozares vēl tikai sāk elektrificēties, kopējā bilancē vējš un saule tiešām veido dažus procentus. Taču elektroenerģijas ģenerācijā, uz ko šīs investīcijas bija vērstas, atjaunojamie resursi jau nodrošina virs 15% pasaules elektrības (kopā ar hidroenerģiju un kodolenerģiju — ap 40%).  

- **Izmaksu dinamikas ignorēšana:** Ieguldītie līdzekļi nav "izmesti vējā" — tie ir radījuši masveida industriālo bāzi, kā rezultātā saules paneļu izmaksas 15 gados kritušās par vairāk nekā 80%, vēja enerģijas — par \~60%, bet akumulatoru — par gandrīz 90%, padarot tos par lētākajiem jaunās elektrības avotiem lielākajā daļā pasaules.
- **Interešu konflikts un politika:** Raita nostāja sakņojas viņa ilgstošajā pieredzē kā hidrauliskās laušanas (*fracking*) kompānijas vadītājam un Trampa administrācijas doktrīnā par fosilās degvielas ieguves maksimizēšanu un klimata programmu atcelšanu.

#### 2\. Objektīvie atjaunīgās enerģijas izaicinājumi

Vai atjaunīgo resursu projekti ir bez problēmām? Nē, nav. Un to ir lērums.

Tādēļ noraidot Raita demagoģiju, nedrīkst ieslīgt pretējā galējībā un ignorēt reālos tehniskos un finansiālos šķēršļus, ko rada strauja vēja un saules integrācija enerģētikā:  

- **Laikapstākļu nepastāvīgums:** jā, saule tiešām nespīd naktī un ziemā ziemeļu reģionos enerģiju ražo minimāli; vējš kontinentālā mērogā mēdz pierimt uz vairākām dienām vai nedēļām. Tā kā elektrotīklam katrā sekundē nepieciešams absolūts līdzsvars, sistēmu nevar atstāt bez garantētām jaudām.
- **Tīklu pudeles kakls:** Vēsturiskā infrastruktūra būvēta ap centralizētām fosilajām vai kodolstacijām pilsētu tuvumā, kamēr jaunie saules un it īpaši jūras vēja parki atrodas perifērijā. Tas prasa masīvus kapitālieguldījumus augstsprieguma pārvades līnijās un transformatoru jaudās, kas tiešā veidā sadārdzina tīkla pārvades tarifus patērētājiem.
- **Sistēmas slēptās izmaksas:** Atjaunīgo resursu īpatsvaram pārsniedzot 30–50%, to integrācijas izmaksas kopējā valsts energostruktūrā strauji pieaug. Rodas pārprodukcija vējainās un saulainās stundās (kas dzen tirgus cenas zem nulles) un akūts deficīts bezvēja brīžos. Tas prasa uzturēt dārgas balansēšanas jaudas un "auksto rezervi" dīkstāvē.

#### 3\. Sabalansēts un pragmatisks risinājums

Nākotnes enerģētikas drošība un pieejamība nav panākama, izvēloties tikai vienu nometni — ne pilnīgu atgriešanos pie fosilā kurināmā, ne nepārdomātu paļaušanos tikai uz vēju un sauli. Ilgtspējīgs un ekonomiski pamatots modelis balstās **daudzveidīgā un elastīgā energogrozā**:  

1. **Atjaunīgie resursi kā lētākais ģenerators:** Vēja un saules enerģijai jāveido sistēmas pamata enerģijas apjoms, jo to ekspluatācijas izmaksas (kad iekārtas uzstādītas) ir tuvas nullei un tās mazina ģeopolitisko atkarību no ievestajiem resursiem.
2. **Stabila bāzes jauda un drošības spilvens:** Lai kompensētu sezonālos un ilgstošos kritumus, sistēmā nepieciešamas prognozējamas bez- vai zemu emisiju bāzes jaudas:  
  - **Kodolenerģija** (tostarp mazie modulārie reaktori — SMR) stabilai diennakts bāzei;
  - **Hidroenerģija un hidroakumulācijas stacijas**, kas kalpo kā lielas dabas baterijas;
  - **Elastīgas rezerves stacijas** (mūsdienīgas gāzes turbīnas ar gatavību pāriet uz biometānu vai ūdeņradi), kas tiek darbinātas tikai kritiskajos pīķa brīžos.
3. **Īstermiņa elastība un viedie tīkli:**  
  - **Liela mēroga bateriju krātuves (BESS)** diennakts svārstību (dažu stundu) izlīdzināšanai;
  - **Patēriņa elastība:** Lielo industriālo patērētāju, siltumsūkņu un elektroauto uzlādes automātiska pielāgošana stundām, kad enerģijas biržā ir pārpalikums un zemas cenas;
  - **Starpvalstu starpsavienojumi:** Iespēja eksportēt pārpalikumus un importēt trūkstošo jaudu no kaimiņvalstīm, kurās tobrīd ir atšķirīgi laikapstākļi.

Pašreizējā enerģētikas tehnoloģiskā pāreja noteikti nav "afēra". Kas tas ir? Tas ir gana sarežģīts infrastruktūras modernizācijas process. Lētākā, drošākā un ilgtspējīgākā sistēma nerodas no viena ideālā avota meklējumiem, bet no vēja un saules lēto kilovatstundu apvienošanas ar kodolenerģijas stabilitāti, tīklu modernizāciju un elastīgu enerģijas uzkrāšanu.

### Latvijas konteksts: vēsturiskā OIK (obligātā iepirkuma komponentes) trauma un uzticības krīze

- Viena no Latvijas sabiedrības lielākajām traumām enerģētikā (un ne tikai) ir ilgstošais OIK skandāls, kas gadiem ilgi sadārdzināja elektrības rēķinus un radīja aizdomas par korupciju un politisko shēmošanu atjaunīgās enerģijas vārdā. Juridiskā un tehniskā analīze par to, *kā* sistēma tika izkropļota, jau sen ir pilnībā skaidra, taču no krimināltiesiskā viedokļa atbildība tika izšķīdināta amatu maiņās un kolektīvajos balsojumos. Sabiedrībā tas atstāja paliekošu netaisnības sajūtu.
- Tāpēc jebkura jauna iniciatīva, atbalsta mehānisms vai garantētais iepirkums (pat ja runa ir par modernām tehnoloģijām bez tiešām subsīdijām) lielā sabiedrības daļā automātiski izraisa aizdomas par "jaunu OIK" vai "afēru".