> ## Content Index
> Fetch the complete content index at: https://www.visakods.lv/llms.txt
> Use this file to discover other available public pages before exploring further.

# Kā sāka stagnēt politiskais "ģenētiskais kods"
- URL: https://www.visakods.lv/ka-saka-stagnet-politiskais-genetiskais-kods/
- Published: 2026-09-07T09:14:17.000Z
- Updated: 2026-09-07T12:43:29.000Z
- Description: Latvijai, orientējoties 2026. gada vēlēšanu ainavā vēlētājiem būtu beidzot jāsāk apzināties sevi par pilsoņiem, kas vispirms ar savām balsīm nosaka politisko spektru valstī un jārada tās politisko "ģenētisko kodu" no jauna. Lai tas notiktu, Saeimā un valdībā ir jānonāk politiķiem ar vērtībām.
- Author: Uldis Osis
- Tags: Politika

Nobela prēmijas laureāts Pols Samuelsons kādā intervijā izteicās, ka ekonomika nav precīza zinātne, tā ir mākslas un zinātnes elementu apvienojums. Savukārt Džons Meinards Keinss rakstīja, ka "ekonomistam-meistaram" kaut kādā mērā ir vienlaicīgi jābūt "matemātiķim, vēsturniekam, valstsvīram, filozofam. Tikai ar šādām īpašībām kaut nedaudz apveltīti ekonomiskās politikas noteicēji spēj redzēt situāciju valstī kā daudzdimensiālu laika telpu, kāda tā arī ir, jeb, kā es saku - lielo bildi.

Vēl jo būtiskākas šīs īpašības ir politiķiem, kuriem jādomā ne tikai par ekonomiku, bet arī par sociālo sfēru, kultūru, valsts drošību un ilgtspēju. Tādēļ vērts atcerēties kā aizsākās Latvijas politiskās elites kvalitātes kritums.

**Pirmkārt,** ilgtermiņa nozīmes ziņā, "gāzi grīdā" bija politika, kas bija pilnīgā pretrunā ar ekonomikas zinātnes un prakses atziņām. No matemātiskā un zinātniskā viedokļa jau 2000\. gadu pirmā puse bija sava meistarklase empīriskās realitātes ignorēšanā, ko universitātēs visā pasaulē var izmantot kā "gadījumu izpēti" (*case study*). IKP pieaugums maksimumu 12,2% bija sasniedzis 2006\. gadā. To acīmredzami veicināja kredītu burbulis un nekustamā īpašuma spekulācijas, bet ne produktivitāte.

Ja kādam valdībā būtu bijusi kāda nojausma par ekonomisko vēsturi, tā būtu atpazinusi šādu burbuļu ciklisko raksturu. Tā vietā tika ignorēts valsts maksājumu bilances tekošā konta deficīts, kas pārsniedza 20%, pieņemot īslaicīgo kapitāla pieaugumu par pastāvīgu bagātību. Tā bija "zinātnes elementu", par kuriem runāja Samuelsons, pilnīgs iztrūkums — nespēja atšķirt ilgtspējīgu izaugsmi no īslaicīga drudža. Draugi, vairāk vajag lasīt grāmatas!

**Otrkārt**, valdības reakcija uz 2008\. gada krīzi atklāja dziļu filozofijas un valstiskas domāšanas trūkumu. Latvijas Banka un valdība, par katru cenu par prioritāri izvirzot fiksēto valūtas kursu - nemainīgu lata piesaisti eiro, aizstāja to ar tā saukto "iekšējo devalvāciju". Valstsvīrs, kas kaut ko kādreiz būtu lasījis no filozofijas, būtu jautājis: **vai ir ētiski upurēt iedzīvotāju paaudzi, lai aizsargātu ārvalstu banku bilances?** Atsakoties no devalvācijas, elite aizsargāja pārprastu lata "godu", bet sadragāja sabiedrības ekonomiski un sociāli aktīvo pamatu. Te iztrūka empātijas mākslas un kopīgas upurēšanās filozofijas, kas noveda pie vairāk nekā 250 000 iedzīvotāju masveida aizplūšanas.

**Treškārt**, 2011\. gada Saeimas atlaišana bija mēģinājums atiestatīt izveidojušos problēmu piesātināto ekonomisko un politisko situāciju, taču **trūka vizionāras valsts pārvaldīšanas mākslas**. Lai gan šis solis bija vērsts pret oligarhu ietekmi, tas nenodrošināja jaunu "lielo naratīvu". Rezultāts bija vēl vairāk sadrumstalots parlaments un Briseles "filiāles" mentalitāte.

Kādēļ atgādinu visu šo dramatisko vēsturi, ko daudzi cenšas aizmirst, vai, vismaz radīt iespaidu, ka nekas tāds nekad nav bijis? **Jo tas ir spokains Latvijas elites dziļākais iekšējais "ģenētiskais kods" - pagātnes politiskās evolūcijas produkts, kas nav atkarīgs no tās vai citas arvien jaunas koalīcijas kombinācijas.**

Līdz mūsdienām tas ir vedis pie arvien smagākas hroniskas politiskas nomāktības. Vēlētāju aktivitāte ir strauji kritusies, un sabiedrības sociālais portrets ir inerces portrets. Elite izceļas ar ES mērķu sasniegšanas "matemātiku", bet nespēj iedvesmot nogurušos iedzīvotājus palikt savā zemē un to attīstīt.

Ko varam secināt? Latvijai, orientējoties 2026\. gada vēlēšanu ainavā, vēlētājiem būtu beidzot jāsāk apzināties sevi par pilsoņiem, kas vispirms ar savām balsīm nosaka politisko spektru valstī un **jārada tā politisko "ģenētisko kodu" no jauna**. Lai tas notiktu, Saeimā un valdībā ir jānonāk politiķiem ar vērtībām par:

**Zinātnes un pētniecības nozīmi**, lai veicinātu 5%+ IKP izaugsmi un pilnvērtīgu valsts attīstību;

**Politisko filozofiju**, lai radītu reālu un pārliecinošu valsts nākotnes vīziju;

**Politisko mākslu**, lai sabiedrībā radītu nesatricināmu valsts kā "cietokšņa" pārliecību un spēju to aizstāvēt, aizstājot vienaldzību un "izstāšanās" (aizbraukšanas) noskaņojumu.

Kamēr elite nespēs sintezēt šīs vērtības, Latvija paliks stagnējoša province, ko pārvalda birokrāti, nevis valstsvīru radīta nācija.