> ## Content Index
> Fetch the complete content index at: https://www.visakods.lv/llms.txt
> Use this file to discover other available public pages before exploring further.

# Ar ambīcijām vien Latviju neizmainīt
- URL: https://www.visakods.lv/ar-ambicijam-vien-latviju-neizmainit/
- Published: 2026-11-06T04:53:39.000Z
- Updated: 2026-11-06T05:06:33.000Z
- Author: Uldis Osis
- Tags: Latvija, Politika

Latvijai nevajag vēl vienu iespaidīgu mērķu sarakstu. Vajag saprast, kā no šiem mērķiem nonāksim līdz labākai dzīvei. Tieši šis jautājums paliek prātā pēc diviem rakstiem par Kulberga iecerēm un budžeta pārskatīšanu: virziens ir iezīmēts, bet ceļš līdz rezultātam joprojām miglains, [kā par to jau esmu rakstījis](https://www.visakods.lv/kas-pietrukst-strategijas-komentara-strategija/). 

\[*Kulbergs nosprauž Latvijai konkrētus un ambiciozus mērķus tuvākajam gadiem, NRA, 05.11.2026*\].

un

\[*Kas notiek ar valsts budžetu 2027\. gadam? Pārskatot izdevumus, «identificē» 285 miljonus eiro, priekšlikumi samazināšanai – pusmiljons; LSM, 05.11.2026.*\].

Vienā rakstā (Kulbergs) — birža, valsts kapitāla fonds, profesionālāka uzņēmumu pārvaldība. Vismaz viens valsts uzņēmums biržā līdz 2028\. gada pirmā ceturkšņa beigām, vismaz 300 miljonu eiro kapitalizācija un 70 000 vietējo investoru. Konkrēti. Ambiciozi. Beidzot kaut kas, ko varēs vēlāk pārbaudīt?

Tomēr uzņēmuma nonākšana biržā vēl nav Latvijas nonākšana labklājībā. Rakstā nav pateikts, kurš uzņēmums tas būs, kam izmantos piesaistīto naudu un kā ieguvumu sajutīs cilvēks, kuram nav uzkrājumu akciju iegādei. Iedzīvotājs šajā stāstā ir labi saskatāms kā investors. Daudz grūtāk viņu saskatīt kā cilvēku, kurš gaida pieejamākus pakalpojumus, stabilāku ikdienu un drošāku nākotni. 

Arī valsts kapitāla fonds pats par sevi nav brīnumlīdzeklis. Solījums uzņēmumus pārvaldīt neatkarīgi no politikas skan labi, bet neatbild uz vienkāršiem jautājumiem: kas iecels fonda vadību, kas to uzraudzīs un kas prasīs atbildību? Bez šīm atbildēm nevar izslēgt risku, ka politiskā ietekme nevis mazināsies, bet izrādīsies savākta vienuviet. 

Otrs raksts (FM) šo [optimismu piezemē](https://www.visakods.lv/budzeta-dekisa-staipisana/). Budžetā „identificēti” gandrīz 285 miljoni eiro, taču teju 250 miljoni ir fiskāli neitrāli priekšlikumi. Ministriju tiešie izdevumu samazināšanas priekšlikumi — aptuveni pusmiljons. Pārdale var būt lietderīga. Bet pārdale nav ietaupījums, un iespaidīgā kopsumma vēl nav pierādījums iespaidīgai reformai. 

Tur arī atklājas galvenā pretruna: valsts uzņēmumu pārvaldībā iecerētas lielas pārmaiņas, bet budžetā resori patur lielāko daļu identificēto līdzekļu un strukturālo reformu izvēles vēl gaida turpmāku izskatīšanu un kaut kad vēl vēlāk - izlemšanu. Pārmaiņu valoda, tā teikt, pagaidām skrien pa priekšu pārmaiņu saturam.

Drošībā šī atšķirība ir īpaši svarīga. LSM rakstā minēti aizsardzības iepirkumu kavējumi un naudas pārdales. Taču arī pārdalīta nauda vēl nav savlaicīgi iegūta aizsardzības spēja. Gribētos dzirdēt ne tikai to, cik atvēlēts, bet arī — **kas būs gatavs, kad būs gatavs un kā novērsīs kavēšanos?** Protams, neatklājot to, kas jāaizsargā. 

Sociālajā jomā redzami atsevišķi lēmumi: mājokļu pabalsti, algu iesaldēšanas priekšlikums, citām grupām — palielinājumi. Taču kopējais taisnīguma princips nav izskaidrots. **Kāpēc vieniem jāsavelk josta, bet citiem nepieciešams pielikums? Kā tas ietekmēs pakalpojumus?** Šiem jautājumiem vajadzīga atbilde, nevis cerība, ka izaugsme (ja būs) visu nokārtos pati, uz ko, šķiet, šie lēmumi klusībā balstās. 

Ko gribētos dzirdēt valdības komunikācijā? Sākt no sākuma. Vispirms — skaidru problēmu diagnozi, nevis uzreiz piedāvātu instrumentu. **Katram solījumam sākumpunktu, termiņu, finansējumu un atbildīgo. Godīgu nodalījumu starp jau pieņemto, vēl iecerēto un to, kam naudas visdrīzāk nepietiks.**

Par biržu vajag skaidrāku valodu — ne tikai par investoru skaitu, bet **par naudas izmantojumu, ieguldītāju riskiem un ieguvumu pārējai sabiedrībai.** Par fondu — **ne tikai profesionālas pārvaldības solījumu, bet konkrētām neatkarības garantijām.** Un par uzņēmumu atdevi — skaidrojumu, **vai to cels ar labāku darbu, tarifiem vai pakalpojumu pārmaiņām.**

Par budžetu — **atsevišķi: ietaupījumus, pārdales, papildu ieņēmumus un vēlāk pārceltus maksājumus**. Par reformām — **arī pārejas izmaksas un par pakalpojumu kvalitāti, ne tikai samazināto amata vietu skaitu**. Par sociālajiem lēmumiem — **kas iegūs un kas uzņemsies slogu, dažādās ienākumu grupās un reģionos.**

Un tad — **īsu, publisku atskaiti ik ceturksni**. Kas izdarīts, kas kavējas, kāpēc un ko mainīs. Arī neizpildīts solījums pelna skaidrojumu, nevis nākamo skaļo paziņojumu.

Šie divi raksti nepierāda, ka valdības ieceres ir bezjēdzīgas vai ka Latvija nespēj mainīties. Tie parāda ko šaurāku, bet būtisku: **mērķi un instrumenti ir aprakstīti skaidrāk nekā to saikne ar mūsu problēmu risinājumu**. Jā, protams, protams - pagaidām runa ir tikai par publiski paustām iecerēm un budžeta ziņojuma projektu, nevis visu apstiprināto valdības programmu, jeb "pārmaiņu paketi + budžetu" kā alternatīvu, par ko dzird runājam.

**Svarīgi saprast, ka ar ambīcijām vien Latviju neizmainīt. Vajadzīgas izvēles, kuru cenu valdība skaidri nosauc un par kuru rezultātu tā atbild.**

*Manas subjektīvās pārdomas, lasot NRA/LETA rakstu par Kulberga kapitāla tirgus mērķiem un LSM analīzi par 2027\. gada budžeta izdevumu pārskatīšanu. Priekšlikumi ir autora ieteikumi.*