> ## Content Index
> Fetch the complete content index at: https://www.visakods.lv/llms.txt
> Use this file to discover other available public pages before exploring further.

# Anatomija vienam Briseles fiasko: Kad procedūra ir svarīgāka par karu
- URL: https://www.visakods.lv/anatomija-vienam-briseles-fiasko-kad-procedura-ir-svarigaka-par-karu/
- Published: 2026-09-09T15:20:00.000Z
- Updated: 2026-09-13T15:21:20.000Z
- Description: Kajas Kallasas septembra mēģinājums izveidot augsta līmeņa aizsardzības ekspertu grupu un tās pēkšņā noraušana pēdējā brīdī kādam varbūt izskatījās kā “diplomātisks misēklis”. Taču patiesībā tā ir perfekta lēca, caur kuru ieraudzīt Eiropas Savienības patieso stāvokli 2026. gada rudenī.
- Author: Uldis Osis
- Tags: Eiropa, Politika

Kajas Kallasas septembra mēģinājums izveidot augsta līmeņa aizsardzības ekspertu grupu un tās pēkšņā noraušana pēdējā brīdī ir perfekta lēca, caur kuru ieraudzīt Eiropas Savienības patieso stāvokli 2026\. gada rudenī. Aina ir traģikomiska: kamēr ģeopolitiskais spiediens pieaug līdz baltkvēlei, Briseles institūcijas kuluāros cīnās par stūres ratu, bet 27 dalībvalstis histēriski sargā savu nacionālo suverenitāti — vienlaikus demonstrējot pilnīgu nespēju pašām par kaut ko jēgpilnu vienoties.

  
Šo situāciju vēl asāku padara fakts, ka Kallasas un Baltijas valstu dedzīgā nepacietība nebūt nav personīga kaprīze, bet gan balstīta ļoti skarbā un nepatīkamā realitātē. Proti, pretēji Rietumu agrākajām optimistiskajām prognozēm par to, ka sankciju un kara izdevumu smagumā Maskavas režīms "tūlīt, tūlīt sabruks", Krievijas ekonomiskā sistēma ir izrādījusies daudz noturīgāka. Lai gan šī ekonomika ir smagi "pārkarsusi", tā pašlaik atrodas ievērojami labākā stāvoklī un spēj uzturēt agresiju ilgāk, nekā Eiropas galvaspilsētās cerēja. Kamēr Brisele grimst procedūrās, laiks nestrādā Eiropas labā — agresoram austrumos joprojām pietiek resursu militārā spiediena uzturēšanai. Tieši šī nepatīkamā patiesība diktēja Kallasas vēlmi nekavējoties lauzt Briseles inerci, taču atdūrās pret Eiropas tradicionālo birokrātisko sienu.  

### 1\. Kas īsti notika: Sapnis par "Aizsardzības Dragi" un Itālijas aizvainojums

Augstā pārstāve ārlietās un Komisijas viceprezidente Kaja Kallasa iecerēja vērienīgu žestu — izveidot neatkarīgu smagsvaru ekspertu grupu, kas sagatavotu skarbu diagnozi par Eiropas militāro spēju “caurumiem” un nepieciešamajām investīcijām. Mērķis uz papīra bija cēls un steidzams: nolikt uz galda sava veida “Dragi ziņojumu aizsardzībai” pirms Minhenes drošības konferences un pirms ASV kārtējā spēku pārskata.  
Taču pašas Kallasas vadītajam Eiropas Savienības Diplomātiskajam dienestam (ESDD) šo raķeti nācās noraut no starta laukuma pēdējās minūtēs. Kāpēc? Ieslēdzās Eiropas tradicionālā birokrātiskā mašinērija:  

- **Metodes bankrots:** Par iniciatīvu galvaspilsētas uzzināja pārāk vēlu, apejot ministru līmeņa rituālās kafijas pauzes. Valstis jutās aizskartas savā svētajā pašcieņā un uz sanāksmi demonstratīvi deleģēja zemāka ranga diplomātus. Kuluāros izskanēja vērtējumi no eleganta *“mismanagement”* līdz nesaudzīgam *“f\*\*\*-up”*.
- **Romas iekšpolitiskais aizvainojums kā katalizators:** Itālijas aizsardzības ministrs Gvido Kroseto piedzīvoja politisku sirds lēkmi, uzzinot, ka ekspertu vidū iekļauta viņa politiskā oponente — bijusī kreisi centriskā aizsardzības ministre Roberta Pinoti. Izrādās, Eiropas kontinenta aizsardzības arhitektūra var pagaidīt, ja Romā kādam jākārto vietējie iekšpolitiskie rēķini.
- **Birokrātiskā greizsirdība un dublēšanās:** Tūlīt atskanēja kliedzieni par dublēšanos ar NATO, ar pašu gatavoto ES drošības stratēģiju un — pats galvenais — ar tikko izcepto Komisijas aizsardzības un kosmosa komisāru Andriusu Kubiļu. Izrādās, ekspertu sarakstā netika pienācīgi pārstāvētas ne atsevišķas ietekmīgas valstis, ne pati Komisija.

Tas ir precīzs 2025\. gada epopejas atkārtojums, kad Kallasa mēģināja bīdīt aptuveni 40 miljardu eiro atbalsta paketi Ukrainai: laba ideja, asa enerģija, nulle iepriekšējas saskaņošanas ar 27 kancelejām — un garantēts atsitiens pret birokrātijas sienu.  

### 2\. Troņu spēles Briselē: Komisijas impērija pret EEAS “apkalpojošo personālu”

Šis nav stāsts tikai par Kallasas nepacietību; tā ir nesaudzīga institucionālā cīņa par varu.  
Urzula fon der Leiena jau gadiem mērķtiecīgi būvē savu “ģeopolitisko Komisiju”. Tirdzniecība, sankcijas, ārpolitika un tagad arī militārā industrija un iepirkumu regulējumi atrodas vietā, kur reāla nauda un likumdošanas sviras dod varu.  
Uz šī fona 2026\. gada vasarā un rudenī uzpeldējušie Parīzes un Berlīnes priekšlikumi izskatās pēc glīti iesaiņota administratīva apvērsuma:  

1. **ESDD pakļaušana:** Tiek piedāvāts Kallasas diplomātisko dienestu daļēji integrēt pašā Komisijā.
2. **Lomu pārdale:** Kallasai piedāvā kļūt par izpildviceprezidenti ar formālu pārraudzību pār ārējām ģenerāldirekcijām, bet galīgo lēmumu pieņemšanu un "stūri" atstāt fon der Leienai.
3. **Veto atcelšanas burkāns:** Lai saldinātu tableti, tiek piedāvāts ieviest kvalificēto balsu vairākumu ES Ārlietu padomē, kuru arī vada pati Kallasa.

Kallasas pretestība šim plānam pēc neformālās sanāksmes Īrijā bija nepārprotama: problēma nav ES līgumos vai institucionālajā struktūrā, bet gan līgumu un lēmumu ieviešanā. Viņas brīdinājums bija tēmēts tieši mazajām valstīm: ja ārpolitikas stūri atdos fon der Leienas superkomisijai, mazās valstis kļūs par bezzobainiem vērotājiem.  
**Briseles paradokss:** Lai ESDD saglabātu autonomiju, Kallasai izmisīgi vajadzīgs tieši mazo dalībvalstu atbalsts. Taču tieši šīs mazās valstis ir visvairāk saniknotas, ja Augstā pārstāve atļaujas rīkoties uz savu roku, neapstaigājot katru vēstnieku. Galvaspilsētu acīs ESDD nav nekāda Eiropas ārlietu ministrija ar savu prātu — tas ir dārgs pakalpojumu serviss, kam jāgatavo dokumentu mapes un jāielej kafija Padomes sēdēs.  

### 3\. Fona realitāte: "Steroīdu ekonomika" Maskavā un sankciju rentgens

Kamēr Brisele kārto procedūru mapītes, no Maskavas pienākošie statistikas dati daudziem Eiropas kabinetos, tāpat kā Kallasai, liek apmulsumā nolaist rokas. Kā nu ne - aplūkojot tādus rādītājus kā IKP pieaugums vai bezdarba līmenis, varētu rasties iespaids, ka Krievija sankcijas ir ne vien atvairījusi, bet pat piedzīvo uzplaukumu. Taču, ielūkojoties aiz šiem grafikiem ar elementāru ekonomisko rentgenu, atklājas pilnīgi cita diagnoze:  

- **Militārais keinsisms un "tukšais" IKP:** Krievijas IKP pastāvīgajās cenās un IKP uz iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes (PPP) uzrāda kāpumu, taču tikai viena iemesla dēļ — valsts budžets burtiski pumpē triljonus militārajā industrijā. Kad nauda aiziet tankos, raķetēs un šāviņos, statistiski IKP pieaug. Taču civilajā apritē šī produkcija nerada nekādu ilgtermiņa labumu; tā tiek sadedzināta Ukrainas ierakumos. Tā ir "kara pārkaršana", kurā militārie izdevumi kanibalizē civilo attīstību.
- **Ekstrēmi zems bezdarbs kā katastrofas simptoms:** Bezdarba līmeņa noslīdēšana līdz 2,2–2,3% nav labklājības, bet gan akūta *darbaspēka bada* liecība. Mobilizācija, kritušie un emigrācija no tautsaimniecības izrāvuši miljoniem roku. Rūpnīcas pārpērk darbiniekus ar astronomiskām algām, dzenot uz augšu algu-cenu spirāli. Arī darba ražīguma statistiskais kāpums ir anomālija — cilvēki militārajās rūpnīcās vienkārši tiek dzīti trīs maiņās un virsstundās bez reāla tehnoloģiska progresa.
- **Procentu likmju žņaugs:** Lai cīnītos ar šo iekšējo inflāciju, Krievijas Centrālā banka tur bāzes likmi 14–21% līmenī. Šādas likmes nozīmē lēnu nāvi jebkuram normālam, ar karu nesaistītam civilajam biznesam, padarot kredītus nepieejamus.
- **Tirdzniecības bilance un ārējais naftas dopings:** Tirdzniecības pārpalikuma pieaugums un ārvalstu rezervju kāpums 2026\. gadā nav Maskavas rūpniecības nopelns, bet gan **Tuvo Austrumu kara un Hormuza šauruma krīzes blakusefekts**. Pasaules naftas cenām turoties ap 100 USD par barelu un Tuvajos Austrumos kavējoties tankkuģu satiksmei, Krievija gūst anomālu virspeļņu, kas mākslīgi uztur tās militāro mašīnu.

### 4\. Globālais atbalsta tīkls: Kā Maskavu uztur citi (un mēs paši)

Krievijas ekonomika šos pārbaudījumus neizturētu, ja tā patiešām atrastos pilnīgā izolācijā. Maskavas spēju karot uztur plaša, ciniska un pragmatiska ārējā asinsrite, kurā nozīmīgu lomu spēlē gan autoritārie sabiedrotie, gan tā sauktie "neitrālie" spēlētāji, gan pašu Rietumu nekonsekvence:  

1. **Ķīnas industriālais un finanšu "glābšanas riņķis":** Formāli turoties pie "neitralitātes", Pekina ir kļuvusi par Krievijas galveno resursu pircēju un militāri rūpnieciskā kompleksa apgādātāju. Caur Ķīnu Maskava saņem kritiski svarīgo divējāda pielietojuma produkciju — pusvadītājus, darbgaldus, optiku un dronu komponentes, bez kurām Krievijas raķešu montāža apstātos dažu mēnešu laikā. Tirdzniecības pāreja uz juaņām pasargā Krievijas finanšu sistēmu no sankciju trieciena.
2. **Autoritārās ass tiešais arsenāls:** Ziemeļkoreja kļuvusi par Krievijas artilērijas lielo noliktavu, piegādājot miljoniem šāviņu, ballistiskās raķetes un pat personālu. Irāna nodrošina nepārtrauktu trieciendronu tehnoloģiju un raķešu plūsmu, pretī saņemot elektroniskās cīņas un aviācijas atbalstu caur Kaspijas jūras kanāliem.
3. **Pelēkā loģistika kaimiņos:** Vidusāzijas valstis, Kaukāzs un Turcija kļuvušas par milzīgiem paralēlā importa sūkņiem, caur kuriem Krievijā brīvi ieplūst Eiropā un ASV ražotās mikroshēmas un iekārtas. Indija masveidā iepērk Krievijas jēlnaftu ar atlaidi, pārstrādā to un pilnīgi legāli pārdod atpakaļ Rietumiem, atmazgājot agresora naudu.
4. **Pašu Rietumu vājums un "ēnu flotes" pieciešana:** Baidoties no globāla enerģētikas šoka, Rietumi klusējot piever acis uz Krievijas "ēnu flotes" aktivitātēm Baltijas jūrā un citviet. Eiropa joprojām turpina maksāt Maskavai par sašķidrināto gāzi (LNG) un atsevišķām izejvielām. Rietumu mikroshēmas turpina krist no debesīm Ukrainas pilsētās notriekto raķešu korpusos, apliecinot, ka mūsu pašu sankciju kontrole ir caura kā siets.

### 5\. Eiropas fons 2026\. gada rudenī: Droni krīt, birokrāti runā

Šis institucionālais cirks Briselē norisinās brīdī, kad Eiropas drošības pamati burtiski plaisā:  

- **Krievijas hibrīdkarš kļuvis kinētisks:** Leipcigas lidostas drona incidents pie Ukrainas kravas lidmašīnas, sabotāžas operācijas munīcijas rūpnīcās un regulāri gaisa telpas pārkāpumi rāda, ka robeža starp karu un mieru ir izdzēsta. Kallasa to pamatoti sauc par “valsts sponsorētu terorismu”, taču Rietumeiropā daudzi joprojām izliekas to nemanām, kamēr vietējie radikāļi (kā AfD Vācijā) uz šīs strausa politikas rēķina audzē reitingus.
- **ASV vairs nav zvana attālumā:** Trampa administrācijas spēku pārskats, tarifu loģika un darījumu diplomātija padara Vašingtonu par kaprīzu partneri. Vitkofa un Kušnera braucieni uz Maskavu pāri Eiropas galvām uzskatāmi atgādina Henrija Kisindžera seno sarkasmu par to, kam tad īsti zvanīt, ja grib runāt ar Eiropu. Eiropas līderi uz Vašingtonu braukā kā "staigātāji pie Ļeņina", lūdzoties uzmanību, kamēr reālos lēmumus pieņem bez viņiem.
- **Kallasas temperaments pret Briseles zampu:** Būdama bijusī Igaunijas premjere, Kallasa ir radusi runāt tiešu valodu, ko Baltijā un Ziemeļvalstīs uztver kā drosmi. Briselē, Parīzē un Romā to tulko kā diplomātisku neaudzinātību un protokola ignorēšanu. Pievienojiet tam viņas asās piezīmes par Ķīnu, Izraēlas “apartheīda” retoriku (kas noveda pie kontaktu saraušanas ar Sa’aru) un bezierunu prasību konfiscēt Krievijas aktīvus — un sistēmas vēlme viņu ielikt rāmjos kļūst pašsaprotama.

### 6\. Centralizācija vai nespēja? Trīs liekulības līmeņi

Vai Eiropa virzās uz lielāku centralizāciju, vai arī tā slīgst neārstējamā rīcībnespējā? Atbilde nav melnbalta — tie ir trīs paralēli procesi:  
Kallasas fundamentālā kļūda bija naiva ticība tam, ka kara radītā steidzamība atceļ Briseles procedūras. Dalībvalstis viņai skaidri parādīja durvis: steidzamība varbūt arī ir, bet mandāts nav tavs. Rūgtākā ironija slēpjas faktā, ka brīdī, kad Komisija mēģina viņu padarīt par bezzobainu figūru, Kallasa pamanījās atsvešināt tieši tos nacionālos spēlētājus, kuriem viņas neatkarība būtu bijusi jāaizstāv.  

### 7\. Kur tas mūs ved: "Zirga deķis" bez saimnieka

Īstermiņā nekas dramatiski nemainīsies: Briselē apgrozīsies vēl vairāk naudas, retorika kļūs vēl kareivīgāka, bet faktiskā ārpolitikas stūre paliks iekrampēta nacionālo kanceleju rokās. Franco-vācu mēģinājumi pārrakstīt līgumus izčākstēs maigās kosmētiskās procedūrās, jo mazās valstis nekad neatdos savu veto tiesību atslēgas Komisijai, kuru pa kluso diriģē Parīze un Berlīne.  
Vidējā termiņā kontinents turpinās maksāt nežēlīgu "suverenitātes nodokli" — tērēt simtiem miljardu aizsardzībai 27 dažādos veidos, radot sadrumstalotu "zirga deķi", ar ko reālā krīzē nevarēs apsegt pat vienu korpusu. Pašreizējais stāvoklis nav nekāda "ciešāka savienība", bet gan stresa pārņemta, devalvēta dalītā suverenitāte.  
No Baltijas skatpunkta šī epizode ir īpaši pamācoša. Kaja Kallasa runā tieši to, ko domā Rīgā, Tallinā un Viļņā. Taču Eiropas sistēma viņu nesodīja par saturu — saturs visiem ir skaidrs. Viņu sodīja par nekaunību ignorēt svēto birokrātisko liturģiju.  
Tas skarbi atgādina: Eiropā 2026\. gadā vara joprojām pieder nacionālajām galvaspilsētām. Pat tad — un jo īpaši tad —, kad šīs pašas galvaspilsētas pēc tam pie TV kamerām vaimanā par to, ka “Eiropa atkal nespēj laicīgi rīkoties”, kamēr agresors austrumos, uzturēts ar Pekinas tehnoloģijām un arābu naftas cenām, bez liekām procedūrām turpina savu spiedienu.

[Kaja Kallas under fire from EU capitals when she needs them mostThe EU’s top diplomat Kaja Kallas is on a collision course with European capitals at a time when her institutional role is being increasingly challenged. #EuropeNews![](https://storage.ghost.io/c/29/8e/298efeac-a63f-4fcc-9f52-380c7688291d/content/images/icon/android-icon-192x192-a37e3f70-31ee-46dc-8a30-af4faa5bface.png)euronewsLuca Bertuzzi![](https://storage.ghost.io/c/29/8e/298efeac-a63f-4fcc-9f52-380c7688291d/content/images/thumbnail/1200x675_cmsv2_244dac86-aeb8-5411-b54b-45010d64b717-9906206-4059167a-2f29-4f18-bca2-66704c4ffdbd.jpg)](https://www.euronews.com/my-europe/2026/09/09/kaja-kallas-under-fire-from-eu-capitals-when-she-needs-them-most?ref=visakods.lv)